Preventīvā medicīna
Viena no 21. gadsimta iezīmēm ir sabiedrības novecošanās – pieaugot vecāka gadagājuma cilvēku skaitam, palielinās arī vidējais iedzīvotāju vecums. Šī tendence ir radusies, pateicoties straujai zinātnes, medicīnas un vispārējās labklājības attīstībai. Nepilna gadsimta laikā mainījusies arī pati izpratne par novecošanu - pakāpeniski pieaug motivācija nevis skaitīt pagājušos un atlikušos gadus, bet gan izbaudīt dzīvi tās vērtīgākajā nozīmē.
Lai arī novecošanos visbiežāk asociējam ar laika radītām vizuālām izmaiņām, tā ir tikai procesa redzamā daļa. Mūsu organisms ir vairāku funkcionējošu sistēmu kopums, kas strādā kā vienots veselums. Pilnvērtīga visu sistēmu darbība nodrošina veselību un labu pašsajūtu, kā arī ilgu un aktīvu mūžu. Anti-Aging koncepts nozīmē paradigmu maiņu – no cīņas ar slimību uz rūpēm par veselību. Tieši tādēļ veselības aprūpes nākotne balstās uz personalizētu, preventīvo medicīnu.
Katrā vecuma un dzīves posmā novecošanās vadība izpaužas citādāk. Tomēr sākums ir līdzīgs – tikšanās ar preventīvās medicīnas speciālistu pašreizējā stāvokļa izvērtēšanai, mērķu noteikšanai un to sasniegšanai. Anti-Aging un preventīvās medicīnas plānu iespējams īstenot jebkurā vecumā. Speciālisti strādā personalizētās medicīnas koncepta ietvaros - neiedalot klientus vecuma posmos un tālākās darbības pakārtojot šim faktoram. Tā vietā tiek ņemta vērā katra cilvēka unikālā pieredze - dzīvesveids un ritms, slimību vēsture, ieradumi, iespējas. Paplašinātā informācija sniedz iespēju apzināt un novērst riska faktorus un izstrādāt personalizētu programmu to novēršanai vai attālināšanai. Rezultāts ir gan ilgs un pilnvērtīgs mūžs, gan laba pašsajūta, gan finansiāls izdevīgums – ieguldījums veselībā vienmēr atmaksājas ar uzviju.
Jaunība un veselība mūsos un ap mums
Novecošanos ietekmē gan ģenētiskie, gan ārējie faktori.
Mūsdienās ģenētiskos novecošanās faktorus iespējams analizēt DNS līmenī, veicot attiecīgos testus. Šāda analīze ļauj savlaicīgi noteikt riska faktorus un izmaiņas gēnos vēl pirms slimības rašanās. Apzinot riska faktoru un veicot attiecīgās korekcijas – papildizmeklējumi, medikamenti, vitamīni, mikroelementi dzīvesveida un uztura maiņa, iespējams maksimāli samazināt saslimšanas risku.
Līdztekus gēnos ierakstītajai informācijai, novecošanos ietekmē arī ārējie faktori. Novecošanās procesu paātrina ultravioletais starojums, aptaukošanās (viduklī), glikācija, smēķēšana, nepilnvērtīgs un kaitīgs uzturs, stress, miega trūkums, gaisa piesārņojums, kaitīgie ieradumi. Šos faktorus mēs spējam pilnvērtīgi ietekmēt, veicot epiģenātiskas korekcijas – dzīvesveida, uztura un ieradumu maiņa, piemērota un pietiekama fizisko aktivitāšu izvēle u.c.
Šobrīd pilnvērtīga pretnovecošanās plāna izveide un izpilde Latvijā iespējama vienīgi “Anti-Aging Institute”. Vienas klīnikas ietvaros tiek nodrošināts visaptverošs process, sākot ar pirmo speciālista konsultāciju, turpinot ar precīzu diagnostiku un rīcības plāna (ārstniecība un profilakse) sastādīšanu, uzraudzību, izpildi un turpmāku sadarbību jaunā kvalitātē. Tas ir darbs ar sevi un sadarbība ar nepieciešamajiem speciālistiem visa mūža garumā ar optimālo uzdevumu - novērst problēmu cēloņus, nevis cīnīties ar sekām.