Oksidatīvais stress
Pelēcīga sejas āda, novājināta imūnsistēma, pastāvīgs nogurums – ir priekšlaicīgas nevis dabīgas novecošanās pēdas. Organisma pāragro novecošanos izraisa oksidatīvais stress! Šis process mūs ietekmē visa mūža garumā, it sevišķi mūsdienās, kad oksidatīvo stresu veicinošie apstākļi tikai pieaug.
Kas ir oksidatīvais stress un kas to ietekmē?
Oksidatīvo stresu izraisa brīvie radikāļi - ķīmiskie savienojumi (vielmaiņas starpprodukti), kas rodas elpojot, sportojot, ēdot, sauļojoties utml. Tā kā brīvie radikāļi stimulē dažādas bioķīmiskas norises (šūnu dzīves cikls, piedalīšanās imūnsistēmas darbībā), tie noteiktā līmenī organismā ir nepieciešami. Brīvo radikāļu līmeni kontrolē antioksidanti, molekulas, kuras tos neitralizē. Kamēr pastāv līdzsvars starp šiem elementiem, mūsu organisms ir vesels un spējīgs ātri atjaunoties, mēs izskatāmies un jūtamies labi.
Diemžēl šis līdzsvars ir ļoti trausls - stāvokli, kad brīvo radikāļu līmenis vairs neatbilst normas robežām un sākas to negatīvā ietekme, sauc par oksidatīvo stresu. Brīvie radikāļi mijiedarbojas ar šūnu, kolagēna un DNS molekulām, noārdot šūnu apvalkus un izraisot DNS oksidatīvu bojājumu.
Oksidatīvā stresa sekas
Vizuāli oksidatīvais stress visskaidrāk atspoguļojas uz mūsu ādas, tā izskatās blāva un sausa, straujāk noveco un nespēj mūs pasargāt no apkārtējās vides ietekmes. Tomēr oksidatīvais stress skar ne tikai vizuālo izskatu – tās ir tikai redzamās sekas. Brīvie radikāļi ietekmē visu organismu, veicinot dažādu slimību veidošanos. Cieš imūnsistēma, saistaudi, sirds un asinsvadu sistēma, acis un āda. Oksidatīvā stresa negatīvā ietekme visbiežāk izpaužas kā paātrināta organisma novecošanās, priekšlaicīga ādas novecošanās, ateroskleroze, ādas vēža un audzēju rašanās, Alcheimera slimība, Pārkinsona slimība, katarakta, imūnsistēmas traucējumi, aknu un nieru traucējumi.
Novērs problēmu pirms tās rašanās!
Liela nozīme jaunības un veselības saglabāšanā ir preventīvajiem pasākumiem – iespējai noteikt un novērst riskus pirms slimības un simptomiem. Viena no preventīvās medicīnas iespējām ir ģenētiskie testi, kas ļauj noteikt katra cilvēka riska faktorus attiecībā uz dažādām veselības problēmām un organisma īpatnībām.
Arī oksidatīvā stresa risku iespējams noteikt ar DNS analīžu palīdzību:
OXIgen ģenētisko testu iesaka cilvēkiem ar hronisku nogurumu, fizisku vai intelektuālu stresu, hroniskām iekaisīgām kuņģa-zarnu trakta slimībām, cilvēkiem kuri smēķē vai pārmērīgi lieto alkoholu, lieto medikamentus vai pārcietuši ķīmijterapiju, radioterapiju, kā arī sievietēm, kuras lieto perorālo kontracepciju.
Lai arī stress, steidzīgā ikdiena un vides piesārņojums ir kļuvuši par mūsu pastāvīgajiem pavadoņiem, organisms tam nav pielāgojies. Mums ir nepieciešami antioksidanti, garīgais un fiziskais līdzsvars! Ar oksidatīvo stresu ir iespējams cīnīties, pirmkārt mainot savu dzīvesveidu un ēšanas paradums.
Faktori, kas veicina oksidatīvo stresu:
- Stress, pārmērīga garīgā piepūle;
- Pārmērīga sauļošanās;
- Fiziska pārpūle, badošanās;
- Ilgstošas slimošana un iekaisumi, operācijas, traumas;
- Smēķēšana, pārmērīga medikamentu un alkohola lietošana;
- Vides piesārņojums;
- Starojums (saules gaisma, TV, datoru un telefonu monitori);
- Ķīmiskās piedevas pārtikas produktos, nekvalitatīva pārtika.
Rīkojies jau tagad!
- Ievēro sabalansētu diētu (daudz augļu un dārzeņu);
- Samazini pārstrādātu pārtikas produktu uzņemšanu (“fast-food”, gatavās uzkodas, saldumi, fritējumi, gāzētie dzērieni, paku sulas u.c.);
- Izvairies no negatīvā stresa;
- Esi fiziski aktīvs;
- Uzturi veselīgu ķermeņa svaru (bet nebadojies un nepārspīlē ar fizisko slodzi!);
- Atmet smēķēšanu;
- Izvairies no pārmērīgas saauļošanās;
- Pēc iespējas ilgstošāk uzturies svaigā gaisā un nepiesārņotā vidē.
Kur meklēt antioksidantus?
Ikdienas uzturam ir liela nozīme jaunības un veselības saglabāšanā. Sabalansēts uzturs ļauj uzņemt nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu daudzumu, kā arī veicina attiecīgo hormonu sintēzi mūsu organismā.
- Melatonīns - miega hormons, spēcīgs antioksidants;
- Melatonīna sintēzi organismā veicina - rīsi, tomāti, auzu pārslas, mieži, apelsīni, ananāsi un banāni;
- C vitamīns (askorbīnskābe) – sarkanā paprika, brokoļi, lapu kāposti, puķkāposti, zemenes, ananāsi, kivi;
- A vitamīns (karotīns) – oranžie, sarkanie un tumši zaļie dārzeņi, aknas, zivis, olu dzeltenumi;
- B9 vitamīns (folijskābe) – lapu salāti, spināti un citi tumši zaļie lapu dārzeņi, zaļie zirnīši, kvieši, augļi, ogas, aknas;
- E vitamīns (tokoferols) - nerafinētas augu eļļas (olīvu, saulespuķu, kukurūzas, smiltsērkšķu u.c.) , diedzēti graudi un zirņi, tomāti, rieksti, spināti, pētersīļi u.c.;
- Selēns – pupas, rieksti, zivis un jūras veltes, mieži, auzas, tomāti, gaļa, olas dzeltenums, olīveļļa u.c.;
- Cinks – austeres, liellopa/jēra gaļa, ķirbju sēklas, turku zirņi, vistas gaļā, Indijas rieksti, spināti, kefīrs, olas, kakao pulveris;
- Mangāns – pilngraudu produkti, zaļo lapu dārzeņi, rieksti, žāvēti augļi;
- Varš - aknas, pilngraudu produkti, zaļie lapu dārzeņi, zivis, gaļa.
Nē pašdarbībai!
Arī pārmērīga, neuzraudzīta antioksidantu deva negatīvi ietekmē organismu. Speciālisti aicina nenodarboties ar pašdiagnostiku un rūpēties par savu veselību atbildīgi. Pirmais solis oksidatīvā stresa samazināšanai ir veselīgs dzīvesveids un sabalansēts uzturs, tomēr ir gadījumi, kad antioksidantus nepieciešams uzņemt papildus. Pirms papildvielu lietošanas ieteicams konsultēties ar speciālistu, lai noteiktu šī brīža veselības stāvokli un tieši jums nepieciešamo risinājumu kompleksu.