Bišu maize - vērtīgs produkts zarnu mikrobiota stiprināšanai.
Pēdējo gadu laikā mikrobiota ir daudzu zinātnisko nozaru, tai skaitā, molekulārās medicīnas, ģenētikas, mikrobioloģijas uc.zinātņu nozaru pētījumu centrā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka mikrobiota ne tikai ietekmē vispārējo veselības stāvokli, bet var kalpot kā biomarķieris atsevišķu slimību prognozēšanā, noteikšanā, ārstēšanā un profilaksē. Cilvēka mikrobiotas nozīme medicīnā tiek pētīta ne vien saistībā ar kuņģa zarnu trakta slimībām, bet gandrīz ar visām lielākajām organisma sistēmām. Mikrobiota tiek saistība gan ar metabolo slimību, sirds asinsvadu slimību, alerģisko slimību, autoimūno slimību, onkoloģijas uc.slimību izcelsmi. Pie tam, zarnu mikrobioms tiek saistīts ar mentālo un psihisko veselību. Izmaiņas zarnu traktā un mikrobiomā var būt par cēloni trauksmei, stresam un pat depresijai, kā arī var notikt pretējais – cilvēka emocionālais un psihiskais stāvoklis var ietekmēt zarnu traktu.
Mikrobiota, kas sastāv no visu mikroorganismu sugu kopuma – gan sēnītēm, baktērijām, vīrusiem, ir ļoti svarīgi cilvēka veselības komponente. Ne velti to dēvē par atsevišķu orgānu, jo ietekmē cilvēka imūnsistēmu. Par veselīgu mikrobiotu uzskata tādu, kuras sastāvs ir daudzveidīgs, galvenokārt saturot labvēlīgās baktēriju un sēnīšu sugas, kā arī tai jāpiemīt spējai pielāgoties. Savukārt stāvoklis, kad mikrobiota ir izmainīta ar nelabvēlīgo baktēriju un sēnīšu pārsvaru, sauc par disbiozi. Disbiozi ietekmē gan organisma novecošanas procesi, ārējā vide, uzturs, medikamenti. No medikamentiem visbiežākais disbiozes iemesls ir antibakteriālu līdzekļu lietošana, kā arī tādu medikamentu kā protono sūkņa inhibitoru (PSI), nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļu (NPL) un antipsihotisko līdzekļu lietošana.
Diemžēl nav vienota “pareizā” mikrobioma visiem cilvēkiem, jo tas atšķiras dažādās populācijās gan no vecuma, dzimuma, etniskās piederības, kā arī no daudz citu ārējo un iekšējo faktoru. Katram cilvēkam mikrobiota atšķiras un dzīves laikā var mainīties. Jau no dzimšanas brīža cilvēkam sāk veidoties mikroorganismu kopums kuņģa zarnu traktā, to ietekmē gan veids, kādā bērniņš ir dzimis, gan arī bērna uzturs pirmajos dzīves gados. Vēlākajos gados zarnu mikrobiotu var ietekmēt gan tādi faktori, kas nav maināmi (ģenētiskie, vides faktori), bet pastāv tādi, kurus ir iespējams mainīt gan ar dzīvesveida, fizisko aktivitāšu un uztura paradumu maiņu. No vairākiem ietekmējošiem zarnu mikrobiotas faktoriem, uzturs tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem zarnu mikrobiotas noteicējiem.
Veselīgas mikrobiotas uzturēšanā, uzturam esot vienam no noteicošajiem faktoriem, būtiska ir pārtikas dažādība, prebiotiku un probiotiku saturošu produktu iekļaušana uzturā. Uzturs, kurā pietiekamos daudzumos ir visas svarīgās uzturvielu grupas – olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti, ļauj ķermenim optimāli funkcionēt, sniedz enerģiju un nodrošina ar vitamīniem un mikroelementiem.
Eiropas, Āzijas un Āfrikas iedzīvotāji jau gadsimtiem ilgi ir pazīstami ar probiotikas saturošiem produktiem. Iespējams, ne līdz galam novērtējot šo produktu potenciālu uz veselību, cilvēki jau izsenis uzturā lieto fermentētus produktus, tādus kā kefīrs, jogurts, paniņas, skābi kāposti, kimči, siers, kombuča, siers, vīns, alus, etiķis uc. Fermentācija kalpo ne tikai kā produkta saglabāšanas veids, bet arī fermentācijas rezultātā pieaug produkta uzturvērtība un mainās produkta ķīmiskās īpašības, kā garša, smarža un skābums.
Probiotikas ir mikroorganismi, kurus lietojot noteiktā daudzumā, var ietekmēt cilvēka veselību. Zinātnē un medicīnā vienas no visvairāk pētītajām probiotikām ir Lactobacillus ģints (piemēram, L. acidophilus) un Bifidobacterium (piemēram, B. bifidum) baktērijas un raugs S. Boulardii. Šo baktēriju sugu un celmu labvēlīgā iedarbība tiek pētīta saistībā ar dažādu simptomu un slimību profilaksi un ārstēšanu. Probiotikas visbiežāk tiek nozīmētas pie dažādu kuņģa zarnu trakta darbības traucējumiem – caurejas, aizcietējumiem, meteorisma, akūtu infekcijas slimību risku novēršanai, kairināto zarnu sindroma gadījumos, taukainās aknu hepatozes ārstēšanai, blakņu mazināšanai pēc antibiotiku lietošanas, elpceļu saslimšanu gadījumas uc.
Raksta autore - uztura speciāliste Agnese Ozoliņa.