Cukurs un tavs organisms

Neliels daudzums cukura nevar neatgriezeniski ietekmēt organismu, taču nekad iepriekš pārtikas nozarē nav bijis pieejams tik daudz cukura savienojumā ar zemas kvalitātes taukiem. Tā ir bīstama kombinācija. Cukuram, taukiem, kā arī alkoholā esošajiem aldehīdiem uzkrājoties organismā, veidojas glikācijas galaprodukti, kas paātrina ādas novecošanos un bojā asinsvadus. Žurnāla ''Una'' lasītājiem skaidro ''Veselības centra 4'' filiāļu ''Anti-Aging Institute'' un ''Dermatoloģijas klīnika'' preventīvās medicīnas speciāliste, dermatoloģe, dr. med. Jana Janovska.

Cilvēka organismā nepārtraukti notiek tūkstošiem bioķīmisku procesu, par kuriem lielākā daļa cilvēku pat nenojauš, vienīgi mediķiem un zinātniekiem, kuri šo jomu pēta, par to ir detalizētas zināšanas. Glikācija ir viens no nevēlamajiem bioķīmiskajiem procesiem, kas konkrētos apstākļos, proti, lietojot uzturā neveselīgu pārtiku, notiek cilvēka organismā. Ko nozīmē šis bioķīmiskais process? Organismā uzkrājoties glikācijas galaproduktiem — glikozei jeb cukuram, sliktajiem taukiem jeb lipīdiem, kā arī toksiskajiem aldehīdiem, kas atrodami alkoholā, asinīs notiek glikozes, tauku un olbaltumvielu salipšana, kas ilgtermiņa var katastrofāli ietekmēt organismu. Taisnības labad jāteic, ka neliels daudzums cukura nevar neatgriezeniski ietekmēt organismu.

Glikācijas galaprodukti var uzkrāties divos veidos. No vienas dienas līdz nedēļai uzkrājas agrīnie glikācijas galaprodukti. Savukārt no dažiem mēnešiem līdz gadiem krājas vēlīnie glikācijas galaprodukti. Agrīnos var izvadīt no organisma ar dažādu preparātu palīdzību, savukārt, ja uzkrāšanās notiek nepārtraukti, ēdot saldumus, bulciņas, grilētu ēdienu, lietojot alkoholu teju katru dienu, izveidojas vēlīnie produkti, kas veic neatgriezeniskus bojājumus, organismā attīstot hronisku latentu iekaisumu jeb kluso iekaisumu. Tieši tad pastāv augsta varbūtība, ka vadzis lūzīs un attīstīsies kāda nopietna saslimšana.

Glikācijas galaproduktus no organisma palīdz izvadīt visas aromātiskās garšvielas, piemēram, krustnagliņas, kanēlis, ķiploki. Iekļaujot šīs garšvielas ēdienkartē, aknas strādā labāk, organisms attīrās. Šo funkciju veic arī virkne uztura bagātinātāju, piemēram, alfaliponskābe, karnizīns, taurīns, C vitamīns, kā arī tādi medikamenti kā aspirīns un metformīns. Bet par šo preparātu lietošanu un devām noteikti jākonsultējas ar ārstu.

Priekšlaicīga ādas novecošanās

Vispirms salipušie cukuri, tauki un olbaltumi uzkrājas ādā un asinsvados. Kad glikācijas procesā olbaltumi pielipinās pie cukura, sākas kolagēna un elastīna, kas nodrošina ādas tonusu un elastību, degradācija. Ārēji tā izpaužas kā priekšlaicīga ādas novecošanās. Tāpat paaugstinās risks, ka attīstīsies pigmentācijas plankumi. Ja cilvēks ir izteikts saldummīlis, var izveidoties tā dēvētā cukura seja — bez ovāla, bez skaidrām līnijām, pietūkusi un bieži vien sarkana, jo ir bojāti asinsvadi. Tas nozīmē, ka šādiem cilvēkiem ir redzams izteikts apsārtums jeb kuperoze. Ja ir ģenētiska predispozīcija rozācijas, kas jau ir saslimšana, attīstībai, pastāv liela varbūtība, ka kuperoze pāries rozācijā. Palīdzīgu roku tam pieliks ultravioletais starojums, ko var iegūt, gan uzturoties saulē bez saules aizsargkrēma, gan solārijā.

Diemžēl kūku, konfekšu, cepumu un citu saldumu cienītājiem ne tikai jārēķinās ar papildu krunciņām, iespējamu pigmentāciju un kuperozi, bet jāņem vērā arī tas, ka glikācija paaugstina ādas vēža risku. Ir pierādīts — glikācijas galaproduktiem ilgstoši uzkrājoties organismā, sabrūk arī ādas imūnās funkcijas, tā kļūst jutīgāka pret ultravioleto starojumu, kas ir ādas vēža ierosinātājs. Ir specifiski glikācijas receptori, kas paaugstina ādas jutību pret sauli, tāpēc ēst saldumus, piemēram, saldējumu, atrodoties pludmalē vai sauļojoties dārzā, ir ļoti neveselīgi. Labāk apēst saldējumu iekštelpās un pēcpusdienā pēc pulksten četriem, kad saule vairs nav tik aktīva, iziet pastaigāties.

Diemžēl glikācijas galaproduktu uzkrāšanās organismā pasliktina jau esošo ādas saslimšanu gaitu. Dažādi dermatīti, ekzēmas, psoriāze un citas ādas saslimšanas no vieglas slimības stadijas var pāriet uz vidēju, no vidējas — uz smagu, no kontrolētas — uz nekontrolētu.

Bīstamie tauki uz vēdera

Glikācijas rezultātā sabojājas arī ogļhidrātu vielmaiņa jeb metabolisms, un tas izraisa tauku pieaugumu, it īpaši vēdera rajonā. Daži klāt nākuši kilogrami, it īpaši tad, ja tie uzkrājas vēdera rajonā, nav nemaz tik nekaitīgi — tie ietekmē normālu hormonu sintēzi, jo arī tauki ir endokrīns orgāns, kuros sintezējas hormoni. Līdz ar to savā ziņā tas bojā hormonālo sistēmu. Turklāt — jo vairāk tauku krājas vēdera rajonā, jo augstāks risks, ka aptaukosies iekšējie orgāni, piemēram, aknas, izraisot nopietnas un grūti ārstējamas slimības. Un jebkura saslimšana veicina novecošanās procesus.

Klusais iekaisums

Nav noslēpums, ka, patērējot cukuru lielos daudzumos, pastāv augsts risks saslimt ar otrā tipa cukura diabētu, kas skar visu organismu. Glikācijas galaproduktu uzkrāšanās rezultātā var izmainīties tauku vielmaiņa organismā, paaugstināties triglicerīdu līmenis un attīstīties dažādas kardiovaskulārās slimības, kā arī onkoloģiskas saslimšanas. Tas viss notiek lēni un nemanāmi, varētu pat teikt — klusi, jo glikācijas rezultātā organismā ir attīstījies klusais iekaisums. Tas nav aktīvs iekaisums, kādu pazīstam reizēs, kad strauji paaugstinās temperatūra un analīzes liecina par acīm redzamu problēmu. Šis iekaisums ir snaudošs un visu laiku liek organismam būt saspringtā stāvoklī. To izraisa, piemēram, kuņģa un zarnu trakta disbioze vai zobu iekaisums. Tādās reizēs visas imūnās šūnas atrodas klusā iekaisuma perēklī un ir gatavas cīņai. Tas ir bīstami cilvēkam, jo imūnās šūnas neatrodas tur, kur ierodas reāls ienaidnieks. Piemēram, ja organisms saskaras ar pēdējo divu gadu ''slavenāko'' vīrusu Covid-19, bet imūnās šūnas atrodas klusā iekaisuma perēklī, tās nespēj noreaģēt, lai cīnītos ar vīrusu, jo atrodas citā frontē.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Una'' 2022. gada maija numurā