Vai periodiska atteikšanās no pārtikas var būt veselīga?

Gavēšana jeb periodiska atteikšanās no ēdiena uzņemšanas veselības uzlabošanas un svara korekcijas nolūkos kļūst arvien populārāka. Kas notiek organismā gavēņa laikā? Vai tiešām periodiska atteikšanās no pārtikas var būt veselīga? Pareizi veikta pārtrauktā gavēņa pozitīvais iespaids uz cilvēka organismu ir ļoti plašs. Skaidro ''Veselības centra 4'' filiāles ''Anti-Aging Institute'' uztura speciālists, uztura zinātnieks Ansis Zauers.

Gavēšanu jeb periodiska atteikšanos no ēdiena uzņemšanas pēdējā gada laikā izmēģinājuši 17% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Salīdzinot ar 2020. gada aptaujas datiem, interese par gavēni pamazām pieaug, jo 2020. gadā gavēšanu veselības nolūkos bija izmēģinājuši 13% aptaujāto.

Uztura speciālists, uztura zinātnieks Ansis Zauers skaidro, ka popularitāte gavēšanai veselības uzlabošanas nolūkos jeb tā sauktajam pārtrauktajam gavēnim (no angļu val. intermittent fasting, saukts arī par pārtraukumaino gavēni vai pusgavēni) pieaug arī, pateicoties arvien plašāk medijos un dažādās citās vietnēs pieejamai informācijai par gavēņa sniegtajiem ieguvumiem organismam. Šādu gavēni raksturo atteikšanās no pārtikas uzņemšanas uz noteiktu stundu skaitu līdz pat 48 stundām, taču parasti samazinot ēšanas intervālu diennakts ietvaros, piemēram, 16 stundas diennaktī neēdot un atlikušo 8 stundu periodā ļaujot sev iespēju uzņemt pārtiku.

Vai tiešām periodiska atteikšanās no pārtikas var būt veselīga?

Kā apstiprina A. Zauers, pareizi veikta pārtrauktā gavēņa pozitīvais iespaids uz cilvēka organismu ir ļoti plašs. Tas ne vien palīdz normalizēt paaugstinātu ķermeņa svaru, bet arī ir ieguldījums cilvēka vispārējās veselības uzturēšanā. Mūsdienās problēmas ar lieko svaru rodas galvenokārt no tā, ka savā uzturā uzņemam pārāk daudz vienkāršo cukuru - jo tie ir visur. Kad šis cukurs kā glikoze nonāk asinīs un cirkulē mūsu organismā, paaugstinās insulīna līmenis. Savukārt, kamēr insulīna līmenis ir paaugstināts, organisms nevar iegūt enerģiju no tauku šūnām - attiecīgi tās nevar tikt izmantotas. Kad insulīns ir paaugstināts, glikoze nonāk visās organisma šūnās, kur tā ir nepieciešama kā enerģijas avots. Taču, kad visas šūnas ir saņēmušas nepieciešamo enerģiju, neizmantotā glikoze nonāk aknās un bioķīmisku procesu rezultātā pārvēršas par taukskābēm, un uzkrājas tauku šūnu veidā.

Pārtrauktā gavēņa laikā mēs neuzņemam cukurus, tādēļ organismā notiek pārslēgšanās no glikozes izmantošanas enerģijai uz tauku šūnu izmantošanu. Kad mēs gavējam, pazeminās insulīna līmenis, aizkuņģa dziedzeris izdala tam pretējo hormonu - glukagonu. Kad glukagons ir paaugstināts, mēs varam izmantot tauku šūnas kā enerģijas avotu, kas savukārt vecina liekā svara zudumu.

Ieguvumi cilvēka organismam?

Liekais svars ir daudzu slimību veicinošais faktors, taču liekā svara zudums ne tuvu nav vienīgais gavēšanas sniegtais pozitīvais efekts. Kā stāsta uztura zinātnieks A. Zauers, par pārtrauktā gavēņa ieguvumiem tiek veikti arvien jauni zinātniskie pētījumi. Pārtrauktais gavēnis veicina izmaiņas šūnu, hormonālā un ģenētiskā līmenī. Šūnas ilgāk dzīvo, mazāk bojājās, rodas tā saucamais pretnovecošanās efekts. Vienlaikus gavēšanas laikā palielinās arī augšanas hormons - tas mums var palīdzēt pie svara nomešanas, kā arī saglabāt muskuļu masu.

Vēl viens svarīgs ieguvums ir autofāgijas process. Cilvēka organismā ir gan veselas šūnas, gan arī šūnas ar kādiem bojājumiem. Gavēšanas laikā mēs nesaņemam enerģijas avotu, tādēļ notiek autofāgijas process, kad dabiskā veidā tiek ieprogrammēts, ka sliktajām šūnām ir jāaiziet bojā. Tas darbojas kā dabisks organisma attīrīšanās un atjaunošanās mehānisms.
Savukārt, pētot pārtrauktā gavēņa ietekmi plašākā mērogā, redzam, ka tas palīdz samazināt cukura diabēta, aptaukošanās, augsta asinsspiediena un onkoloģiskos riskus, kā arī organisma iekšējo iekaisumu, kuru pavada brīvo radikāļu izraisīts oksidatīvais stress. Gavēšana labvēlīgi iedarbojas arī uz mūsu mikrobiomu. Mums visiem ir 1-3 kg baktēriju, un gavēšanas laikā samazinās mums nelabvēlīgo baktēriju skaits, tādējādi veicinot labo baktēriju skaita palielināšanos mūsu organismā.

Protams, vienmēr jāseko līdzi savai pašsajūtai un veselībai, un ir gadījumi, kad gavēšanu nevajadzētu veikt, piemēram, grūtniecības laikā un bērna zīdīšanas periodā. Gavēnis nav piemērots arī cilvēkiem ar malnutrīciju jeb uzturvielu deficītiem, pazemināta svara gadījumā, cilvēkiem ar psiholoģiskiem un ēšanas traucējumiem - anoreksiju, bulīmiju. Arī cilvēkiem ar cukura vielmaiņas problēmām ir jābūt ļoti uzmanīgiem.

Kas jāzina, pirms uzsākt gavēšanu

Pirms pievērsties pārtrauktajam gavēnim, speciālists iesaka veikt veselības pārbaudi un konsultēties ar speciālistu, piemēram, aiziet pie uztura speciālista, lai apgūtu pareizus pārtrauktā gavēņa pamatprincipus un izprastu procesu kopumā. Ir būtiski gan apzināties savu veselības stāvokli, gan to, kas notiek mūsu organismā gavēšanas laikā - ko drīkstam un ko nedrīkstam darīt, lai nepārtrauktu gavēņa pozitīvo efektu.
Tā, piemēram, pārtrauktā gavēņa laikā varam dzert ūdeni, tējas, kafiju bez piedevām. Taču jāņem vērā, ka, pievienojot kaut pusi tējkarotes cukura tējai vai kafijai, tiks pārtraukts gavēšanas process.

Visu rakstu lasiet www.nra.lv 2022. gada 30. marta publikācijā