Kam pievērst uzmanību sejas ādā, pēc vasaras?
Vasara, šķiet, ir gadalaiks, kad esam veselīgāki pat nepiepūloties – vairāk laika pavadām svaigā gaisā, esam kustīgāki un baudām saulainos mirkļus. Tomēr ir daži veselības aspekti, kam pievērst uzmanību arī pēc šīs bezrūpīgās sezonas. Sejas ādas stāvoklis ir viens no tiem. Par to, kam pievērst uzmanību, ieskatoties spogulī, stāsta "Anti-Aging Institute" dermatoloģe Anda Apine
Vasaras nelāgā ietekme uz sejas ādu
Šīs vasaras karstās saules ietekmē viss ķermenis pastiprināti zaudēja šķidrumu, tai skaitā arī sejas āda. To veicina ne tikai augstā gaisa temperatūra un svīšana, bet arī saules ietekmē āda kļūst sausāka jeb dehidratējas. Rezultātā pasliktinās ādas kvalitāte un parādās izteiktākas krunciņas. Papildus to veicina arī kondicionēts gaiss, kas varētu šķist kā glābiņš vasaras tveicē, tomēr patiesībā ādu sausina vēl vairāk.
Otrs būtisks aspekts ir melanīna sintēze, kas ir mūsu ķermeņa aizsargmehānisms pret saules starojumu. Ultravioleto (UV) staru ietekmē notiek melanīna sintēzes aktivēšanās pigmenta šūnās jeb melanocītos, kas uz ādas izpaužas gan ar dažādu jaunu pigmentētu veidojumu parādīšanos, gan iepriekš esošu aktivizēšanos.
Trešais aizsargmehānisms, kas novērojams ādā, ir virspusējā ādas slāņa – epidermas – keratīna šūnu sabiezēšanās. Tas izpaužas kā neviendabīgs ādas tonis, pelēcīgums, un, cilvēkiem ar akni, rudenī novērojama izteikta ādas stāvokļa pasliktināšanās, jo tiek nosprostotas poras. Tādēļ pēc vasaras miera perioda, ko nodrošina saules pretiekaisuma ietekme, rudenī vērojams straujš izsitumu skaita pieaugums.
Visas slimības sejā.
Ādas veidojumi.
Ņemot vērā, ka sejas āda vistiešāk tiek pakļauta saules stariem, pievērsiet uzmanību, vai pēc vasaras uz sejas vai citviet uz ķermeņa nav parādījušās jaunas dzimumzīmes, pigmentēti laukumi vai citi veidojumi. Nekavējoties vērsies pie dermatologa, ja pamanāt "neglītā pīlēna" principu – jaunveidojums atšķiras no esošajiem. Saules radītās ļaundabīgās izmaiņas var šķist pavisam nevainīgas, jo sākotnēji tās var izskatīties kā neliels pigmenta laukums, kas laika gaitā kļūst nevienmērīgs un lielāks, attīstoties melanomai. Bazalioma vai plakanšūnu vēzis var izskatīties kā nebūtisks ādas krāsas mezgliņš vai sauss, sārts, niezošs laukums. Jebkuras izmaiņas, kas rada nemiera sajūtu, traucē ikdienā, ieteicams pārbaudīt pie dermatologa. Arī atbrīvojoties no traucējošiem labdabīgiem ādas veidojumiem: dzimumzīmēm, pigmenta laukumiem, asinsvadu veidojumiem u.c., ir nepieciešama rūpīga diagnostika, lai noteiktu piemērotāko likvidēšanas veidu.
Sīkas krunciņas
Krunciņas visbiežāk norāda uz ādas novecošanos vai dehidratāciju. Novecojot ādā samazinās kalogēna un elastīna sintēze – āda zaudē tvirtumu un kļūst nelīdzena. Ārējie faktori (saules staru iedarbība, dzīves ritms, stress, kaitīgie ieradumi) šo novecošanās procesu pasteidzina.
Ādas tekstūra.
Nevienmērīga ādas tekstūra rodas, atmirušajām ādas šūnām uzkrājoties uz ādas virsmas. Tas var padarīt ādu blāvu un porainu, parādās raupji ādas laukumi. Pārmērīgu atmirušo ādas šūnu uzkrāšanos var veicināt ilgstoša saules iedarbība, smēķēšana, sausais ādas tips un ekzēma.
UV staru radītais bojājums. UV staru negatīvā ietekme uzkrājas un sekas var izpausties vēlākos gados. Dermatologi nerimstoši atgādina par pārmērīgas sauļošanās nāvējošo ietekmi - melanomas un citu ādas vēžu gadījumu skaits pieaug visās pasaules valstīs, un Latvija nav izņēmums. UV starojums samazina ādas aizsardzības un atjaunošanās spējas, kas var izpausties kā ādas sausums, blāvums, nevienmērīgs sejas tonis, sausi, zvīņaini ādas laukumi un aizsprostotas poras.
Porfirīna klātbūtne
Porfirīni ir P.acnes baktēriju radītie gala produkti, kas ir nekaitīgi un atrodami uz jebkuras sejas ādas un norāda ādas sebuma sekrēcijas līmeni. Bet, ja porfirīnu daudzums pārsniedz normālo, tie var izraisīt iekaisumu, veicināt poru nosprostošanos, rezultātā pasliktinot aknes stāvokli un pat veicinot ādas novecošanos.
Vairāk lasiet portālā ''delfi.lv''