Kāpēc mums jāzin par mikrobiotu?

Agrāk uzskatīja, ka kuņģī dzīvo viena pati helikobaktērija, bet nu mēs zinām, ka tai ir arī kolēģi. Daudz kolēģu… Mūsu zarnu traktā mīt kādi 100 triljoni mikrobu, un to kopējais svars esot ap diviem kilogramiem. Stāsta “Anti-Aging Institute” gastroenteroloģe, interniste Vita Skuja

Lūk, šo kopumu vienā vārdā sauc par mikrobiotu.
Ar terminu mikrobiota saprot visu mikroorganismu – baktēriju, vīrusu un sēnīšu – kopumu, kas dzīvo kādā vietā.

Kāpēc mums par to būtu jāzina?
Mikrobiota caur zarnu sieniņu ar asinsrites palīdzību sazinās ar citiem orgāniem un mūsu imūnsistēmu, ietekmējot ārkārtīgi būtiskus jautājumus – ar ko mēs slimosim, cik daudz un cik ilgi spēsim kustēties, kā izskatāmies un cik ilgi dzīvosim.
To, ka mūsu talantīgās zarnas prot sagremot ēdienu un caur tām uzsūcas barības vielas, visi mikroelementi un makroelementi, vitamīni, tu jau zini. Bet zarnu, īpaši resnās zarnas, sieniņā, atrodas arī imūnkompetentās šūnas – T un B limfocīti, plazmas šūnas, makrofāgi. Tāpēc, mikrobiotai mijiedarbojoties ar zarnas sieniņā esošajām imūnajām šūnām, tiek ražotas vai nu iekaisuma, vai pretiekaisuma vielas, kuras ar asinsriti iznēsā pa visu ķermeni.
Vēl viens svešvārds, ko mūsdienās ārsti bieži lieto, ir epiģenētika. Tas apzīmē fenomenu, ka vielas, kas iedarbojas uz mūsu gēniem, mūsu DNS, kādu no tiem ieslēdz vai izslēdz.
Tieši šī gēnu ieslēgšana vai izslēgšana ārkārtīgi bieži ir pamatā tam, kāpēc kāda slimība vai nu attīstās, vai ne. Lūk, zarnu mikrobiota darbojas epiģenētiski.

Ja ir sliktais variants
Pirms runāsim par to, kā sasaukt Mocartu pie savām DNS klavierēm, vēl mazliet šausmu stāstiņu – par slimībām, kas visbiežāk attīstās no zarnu mikrobiotas disbalansa. Mūsdienās uzskata, ka gandrīz jebkuru kaiti var sasaistīt ar zarnu mikrobiotas pārmaiņām. Proti, zarnu mikrobiota ir ieslēgusi kādu no gēniem, kas ļauj slimībai attīstīties.
Viens liels šo kaišu bloks ir vielmaiņas slimības – paaugstināts asinsspiediens, holesterīna līmenis, cukura diabēts.
Otrs – autoimūnās un iekaisīgās zarnu slimības, piemēram, čūlainais kolīts, Krona slimība.
Trešais – onkoloģiskās slimības.
Tad ir attālākas slimības, bet tomēr arī tām ir saistība ar izmaiņām mikrobiotā.
Te tiek runāts par vairākām asīm, piemēram, zarnu–ādas ass (atopiskais dermatīts, akne, psoriāze), zarnu–smadzeņu ass (šizofrēnija, depresija, Pārkinsona slimība, kairinātas zarnas sindroms), zarnu–dzimumhormonu ass (mikrobiota ietekmē hormonu estrogēna un androgēna vielmaiņu; endometrioze, policistisko olnīcu sindroms), zarnu–muskuļu ass (tā ietekmē mūsu spēju būt fiziski aktīvām līdz pat mūža galam).

Kolektīvs ļoti raibs
Iztēlojies lielu, draudzīgu, saliedētu darba kolektīvu – tajā ir daudz kolēģu, katrs māk savu darbiņu un čakli to veic, visi ir stresa noturīgi, nevis pie mazākā kreņķa skraida panikā, izsitas no ierindas. Nē, tie saglabā mieru un turpina sadarboties ar zarnu sieniņu. Tieši tā – tie ir tie divi kilogrami kolēģu tavā vēderā.
Bet dzīve ir dzīve, un, kā jau katrā darba kolektīvā, arī mikrobiotā ir talanti un čaklīši, kurus visi mīl un slavē; ir tehniskie rukātāji, kuri it kā ne ar ko neizceļas, bet bez viņiem uz priekšu nekust nekas. Ja gadījušies daži tiešām sliktie kolēģi, kas pin intrigas, nestrādā kopējā labuma vārdā un vēl citiem traucē, tad šie gan ir jāatlaiž. Tā arī mūsu mikrobiotā, ja iekļūst pavisam sliktie – Salmonella, Shigella, Yersinia, kampilobakterioze –, tad ir jāārstējas. Vēl kolektīvos bieži ir nepatīkamie slaisti (medicīniski tos sauc par oportūnistiem), kas, tiklīdz kaut kas līdzsvarā nošūpojas, spēj savārīt riktīgas ziepes. Tādi ir vairāki koki. Tie klusiņām dzīvo, simptomus nerada, bet, kad mikrobiotā viss jau sašķobījies, viņi kāpj uz darbagalda un saka: «Ha, mēs arī esam sliktie!» No tiem vajadzētu tikt vaļā, kamēr nepatikšanas nav sākušās.

Tomēr, dzerot antibiotikas, mēs nomušīsim arī labos kolēģus.
Bet mēs varam palielināt labo kolēģu skaitu, un tie pastums slaistus un oportūnistus nost no teikšanas.
Vēl veselu zarnas mikrobiotu raksturo tās spēja pielāgoties apstākļiem un noturība laikā, kas ir īpaši svarīgi mūža otrajā pusē. Ir pētījumi, kas apliecina, ka pēc 65 gadu vecuma noturība mazinās, tāpēc izmaiņas dzīvesveidā, neveselīgs uzturs, antibiotiku kurss straujāk izmaina mikrobiotu.

Kas ir, kas nav tavās rokās
Te mēs nonākam līdz jautājumam par mūsu katras pašas atbildību, lai spēlē Mocarts, jeb – faktori, kas ietekmē zarnu mikrobiotu. Jāatzīst, ka daļu mēs nevaram ietekmēt, jo lielu procentu no tā, kāda būs mūsu mikrobiota, nosaka, kur un kā mēs esam piedzimušas.

Ir veikts interesants pētījums – ģimene no Indijas pārcēlās uz Londonu. Pat pēc daudziem Anglijā nodzīvotiem gadiem vecākiem un bērniem, kuri bija dzimuši Indijā, mikrobiotas sastāvs bija izteikti citādāks nekā bērniem, kas pasaulē nāca Anglijā. Viena ģimene, ar tiem pašiem gēniem, ar to pašu ģenētiski pārnēsājamo slimību komplektu, to pašu uzturu un tiem pašiem ieradumiem, bet zarnu mikrobiota bija atšķirīga.
Tas tāpēc, ka pamata mikrobiotu, kuru angliski sauc par core microbiota (burtiski – serdes mikrobiota), kas dzīves laikā nemainās, viņi bija paņēmuši līdzi no Indijas.

Vairāk lasiet žurnālā ''Ievas veselība'' Nr. 16.