Vēro savu pašsajūtu pēc Covid-19 pārslimošanas

Ir pārslimots Covid-19, tomēr pašsajūta joprojām slikta. Varbūt vajag pārbaudīt veselību un konsultēties ar speciālistu? Pēc Covid-19 vīrusa infekcijas izslimošanas vidēji katram desmitajam saglabājas sūdzības līdz pat četrām un vairāk nedēļām vai pat mēnešiem. Stāsta "Anti-Aging Institute" interniste Dace Trumpika

Visbiežākās komplikācijas ir hronisks nogurums, izteikts nespēks, galvassāpes, grūtības koncentrēties, pasliktināta atmiņa un miega traucējumi. Tāpat ļoti bieži ir paātrināta sirdsdarbība, kas novērojama arī miera stāvoklī, elpas trūkums, klepus, sāpes krūtīs un muskuļos.

Covid-19 vīrusa radītās sekas jāuztver nopietni, uzsver ārste. Arī iepriekš pilnīgi veselam un sportiskam cilvēkam pēc slimošanas var parādīties nopietnas veselības problēmas. Elpas trūkums un klepus liecina par skartām plaušām, taču plaušu bojājums ne vienmēr norit kopā ar klepu un elpas trūkumu! Daļai cilvēku, kuri pārslimo Covid-19 vīrusu bez simptomiem, veicot skrīninga datortomogrāfiju plaušām, atrod plaušu audu bojājumu. Turklāt to var noteikt tikai mērķtiecīgā padziļinātā izmeklēšanā.

Uz pārbaudēm!

Visparastākās asinsanalīzes palīdz daļēji saprast, cik smaga bijusi vīrusa gaita un vai ir nozīmīgi orgānu funkcionālie bojājumi. Katram ieteicamās pārbaudes ir individuālas, pamatojoties uz to, kā noritējusi Covid-19 infekcija un kādas sūdzības saglabājušās pēc izslimošanas.

Covid-19 vīrusa infekciju visbiežāk saista ar plaušu saslimšanu, un daļēji tā ir taisnība. Tādēļ, lai noteiktu plaušām radīto bojājumu, ieteicams veikt datortomogrāfiju šim orgānam. Tomēr jāņem vērā, ka vīruss skar ne tikai plaušas – tas var ietekmēt dažādas orgānu sistēmas, sākot ar sirdi un galvas smadzenēm un beidzot ar ādu un matiem. Tāpēc pieejai jābūt personalizētai un vērstai uz katru pacientu.

Pārslimojot smagāk un saglabājoties sūdzībām, nereti ieteicams piesaistīt vairākus speciālistus, piemēram, kardiologu, pneimonologu, endokrinologu, gastroenterologu, nefrologu, imunologu, psihiatru, fizioterapeitu. Attiecīgi arī nepieciešamas specifiskas pārbaudes – ehokardiogramma, Holtera monitorēšana (elektrokardiogrammas pieraksts 24 vai 48 stundu garumā), spirometrija, endoskopija, doplerogrāfija galvas un kakla asinsvadiem, datortomogrāfija un citas.

Vairāk lasiet žurnālā ''Praktiskais latvietis'', Nr.30.