Kādi vitamīni nepieciešami mūsu organismam?

Rūpes par veselību daudziem kļuvušas par dzīvesveidu, kādam par modes tendenci, bet vēl kādam robežojas ar pārspīlētu sevis uzturēšanu formā, kas ilgtermiņā pozitīvu rezultātu nesniedz. Stāsta ''Anti-Aging Institute'' Dr. med., interniste, gastroenteroloģe Vita Skuja

Kuriem vitamīniem ir klīniska nozīme?

Vitamīni mūsu organismā ir būtiski vielmaiņas procesu un imūnās sistēmas darbības regulatori. Lielāko daļu organismam nepieciešamo vitamīnu vai to sintēzes prekursoru var uzņemt tikai ar uzturu. Atsevišķus vitamīnus daļēji vai pilnīgi sintezē cilvēka gremošanas trakta baktērijas, piemēram, K vitamīnu, biotīnu, pantotēnskābi un niacīnu, arī D vitamīnu ultravioletā starojuma ietekmē organisms var sintezēt ādas šūnās.

Tomēr deficīta gadījumā vai tad, ja rodas pamatotas aizdomas par vitamīnu nepietiekamu uzņemšanu vai uzsūkšanos kuņģa—zarnu traktā, vitamīni jāuzņem papildus, mērķtiecīgi pielāgojot uzturu vai uzņemot tos preparātu veidā. Ar uzturu vai preparātu veidā uzņemto vitamīnu rezerves mūsu organismā saglabājas atšķirīgu periodu (tabula).

Vitamīni pēc to izšķīdināšanas metodes tiek iedalīti taukos šķīstošos un ūdenī šķīstošos. Taukos šķīstošie vitamīni ir A, D, E un К vitamīns. Ūdenī šķīstošie vitamīni ir С, В grupas vitamīni un folskābe. Kādas ir taukos šķīstošo vitamīnu būtiskākās funkcijas ķermeni, deficītu izpausmes un indikācijas papildu uzņemšanai?

A vitamīns, retinoīdi un karotinoīdi

KUR SASTOPAMS?

Cilvēki A vitamīnu saņem kā retinoīdu no dzīvnieku valsts izcelsmes pārtikas: zivju aknām, zivju eļļas, piena produktiem. Karotinoīdus jeb augu pigmentus var saņemt no augu valsts izcelsmes pārtikas produktiem, no kuriem 15 karotinoīdi ir vitāli nepieciešami dzīvības funkciju uzturēšanai. Produkti, kas bagāti ar karotinoīdiem, ir tomāti (satur sarkano likopēnu), burkāni (satur alfa un bēta karotīnus), kukurūza un apelsīnu sula (satur luteīnu un zeaksantīnu).

D vitamīns

(kalciferols)

KUR SASTOPAMS?

D vitamīnam jeb kalciferolam, kas ir taukos šķīstošs un bioloģiski neaktīvs, ir divas formas: D3 vitamīns (holekalciferols) un D2 vitamīns (ergokalciferols). D3 vitamīns ir aktīvāks un stabilāks nekā D2 vitamīns.

D3 vitamīns sintezējas ādā saules gaismas ietekmē, tiek saņemts ar dzīvnieku valsts izcelsmes uzturu (zivju eļļa, olas dzeltenums, aknas, sviests). D2 vitamīns tiek saņemts ar augu valsts izcelsmes uzturu (sēnes, raugs).

E vitamīns (alta tokoferols) KUR SASTOPAMS?

Dabiskie E vitamīna avoti ir dažādas augu eļļas (kviešu asnu eļļa, saulespuķu eļļa, zemesriekstu eļļa), saulespuķu sēklas, rieksti, auzu pārslas, mieži, burkāni. Dzīvnieku izcelsmes pārtikā atrodams lašos vai aknās, bet, salīdzinot ar augu pārtiku, to daudzums ir mazāks.

Vairāk lasiet žurnāla "Doctus" 2021. gada marta izdevumā