Kas ir zarnu mikrobiota?

Mikrobiota ir mikroorganismu sugu kopums kādā no ķermeņa daļām, piemēram, zarnās vai makstī. Skaidro "Anti - Aging Institute" iekšķīgo slimību ārste, specializējas gastroenteroloģijā Dr. med. Vita Skuja

Zarnu mikrobiota mūsdienās tiek uzskatīta par atsevišķu orgānu, kas caur zarnu sieniņu ar asinsrites palīdzību sazinās ar citiem ķermeņa orgāniem un mūsu imūnsistēmu, ietekmējot to, ar ko mēs slimojam, cik daudz un cik ilgi spējam kustēties, kā mēs izskatāmies un cik ilgi dzīvojam.

Mikrobiotas izpēte mūsdienās ir nozīmīga joma. Kuņģa un zarnu trakta mikrobiota ir viena no lielākajām un nozīmīgākajām cilvēka organismā. Zarnas tiek ļoti labi apasiņotas un satur daudzus imūnsistēmas elementus. Zarnu mikrobiotai iedarbojoties uz imūnsistēmu, asinsritē tiek izdalītas dažādas bioloģiski aktīvas vielas - iekaisuma un pretiekaisuma mediatori. Ja zarnu mikrobiotas sastāvā vairāk ir labo jeb pretiekaisuma baktēriju, imūnsistēma izdala pretiekaisuma vielas, turpretī, ja zarnu mikrobiotas sastāvā vairāk ir slikto jeb iekaisuma baktēriju, - imūnsistēma izdala vairāk iekaisuma vielu. Šie imūnsistēmas izdalītie ķīmiskie savienojumi caur asinsriti izplatās pa visu organismu, nonākot līdz citiem orgāniem un arī līdz dzimumorgāniem.

Mikrobiota sver ap 2-3 kg, un divām trešdaļām cilvēku šī mikrobiota ir vienāda, pārējais ir individuāli atšķirīgs. Atšķirīgas ir arī vīriešu un sieviešu mikrobiotas, jo mikrobiotas sastāvu ietekmē hormoni. Šis īpašais vīrieša un sievietes mikrobiotas sastāvs ietekmē arī to, ar kādām slimībām sievietes un vīrieši biežāk slimo un cik ilgi dzīvo.

Cilvēkam jau uzreiz pēc dzimšanas veidojas mikroorganismu kopums gan kuņģa un zarnu traktā, gan ģenitāliju zonā. Nedzimuša bērna zarnas ir gandrīz sterilas, mikroorganismi gremošanas traktā iekļūst dzemdību un pirmo dzīves dienu laikā - dabisku dzemdību laikā baktērijas, sēnītes un vīrusi no mātes dzemdību ceļiem un zarnām caur mazuļa muti nokļūst viņa kuņģa un zarnu traktā un sāk veidot bērna zarnu mikrofloru, pamazām veidojot to par stabilu mikrobiotu.

Mikrobiotai un slimībai ir abpusēja ietekme - gan mikrobiota atsaucas uz slimību, gan slimība uz mikrobiotu. Ja, piemēram, atbrīvosimies no liekā svara, mikrobiota uzlabosies. Ir pētīta arī mikrobiotas saistība ar ādas slimībām (rozāciju, akni, psoriāzi, atopisko dermatītu) un psihoneiroloģiskām slimībām (hronisku depresiju, šizofrēniju, Alcheimera slimību) - piemēram, ja ārsts un pacients ir darījuši visu, lai pacienta veselības stāvoklis uzlabotos, bet tas nenotiek, tad, uzlabojot mikrobiotu, tas varētu uzlaboties. Šāda sakarība novērojama ar jebkuru slimību, kuras patoģenēzē mikrobiota spēlē nozīmīgu lomu.

MIKROBIOTAS SAISTĪBA AR DZIMUMHORMONIEM

Pastāv zarnu un dzimumhormonu ass: gan estrogēni, gan androgēni - tātad gan sievišķie, gan vīrišķie hormoni - vispirms tiek pārstrādāti zarnu traktā. Pētījumi rāda, ka dzimumhormonu līmenis asinīs ir saistīts ar zarnu mikrobiotas sastāvu. Un, tāpat kā mikrobiotai un slimībai ir abpusēja ietekme, tā dzimumhormonu līmenim asinīs un zarnu mikrobiotas sastāvam ir savstarpēja iedarbība.

Vīriešiem hormonu ietekme ir ātrāks zarnu tranzīts un samazināts zarnu gļotādas gļotu slānis - samazināta zarnu barjerfunkcija, diemžēl līdz ar to arī lielāks risks saslimt ar zarnu slimībām. Vīriešiem raksturīga zemāka glikozes tolerance, lielāka iespēja saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, 2. tipa cukura diabētu, agrīnākā vecumā piedzīvot liekā svara problēmas. Savukārt sievietēm zarnu-estrogēnu ass nodrošina augstāku zarnu barjerfunkciju jeb aizsargfunkciju, lielāku zarnu gļotādas gļotu slāni, līdz ar to aizsardzību pret vairākām slimībām. Šis tad arī ir iemesls, kādēļ sievietes salīdzinoši daudz retāk un vēlākā vecumā saslimst ar iepriekš minētajām slimībām.

KĀ VAR PĀRBAUDĪT, VAI AR ZARNU MIKROBIOTU VISS KĀRTĪBĀ?

Mūsdienās labs un nesāpīgs veids, kā noteikt mikrobiotas funkciju, ir elptesti. Tādējādi pārbauda, vai zarnu mikrobiota tiek galā ar visiem cukuriem (glikozi, fruktozi, laktozi, saharozi, maltozi, galaktozi u. c.) un vai baktērijas atrodas pareizā zarnas posmā - vai no resnās zarnas tās nav pārvietojušās uz tievo zarnu un nerada nevēlamus simptomus. Iespējams veikt arī baktēriju ģenētiskā materiāla noteikšanu (16S rRNS un metagenoma sekvenēšanu), bet šīs ir metodes, kuras vairāk pielieto zinātniskos nolūkos un medicīnas praksei pašlaik sniedz maz vērtīgas informācijas.

KĀ CILVĒKS VAR IETEKMĒT SAVU ZARNU MIKROBIOTU?

Pirmām kārtām, rūpējoties par to, ko ēd, - mikrobiotai patīk viss, kas ir veselīgs, nepatīk tauki, sarkanā gaļa, saldumi u. c. Izpētīts, ka zarnu mikrobiotai vislabākās ir Vidusjūras un Ziemeļu diētas. Var lietot prebiotikas -šķiedrvielas, kas atrodas dārzeņos, pilngraudu produktos, skābētos produktos, - tas ir ēdiens labajām baktērijām, un probiotikas - labās baktērijas, kā arī sinbiotikas jeb prebiotiku un probiotiku apvienojumu. Probiotikas gastroenterologs izvēlas, balstoties uz pacienta sūdzībām un veikto izmeklējumu rezultātiem. Ir preparāti, kas selektīvi nogalina sliktās baktērijas, bet saglabā labās. Pastāv arī radikāla metode - fēču mikrobiotas transplantācija, taču tai ir ļoti stingras indikācijas, to veic tikai īpašas infekcijas Clostridium difficile gadījumā, kas dažreiz rodas, lietojot antibiotikas. Šī transplantācija var krietni samazināt mirstību cilvēkiem, kuriem ir šī infekcija.

ZARNU MIKROBIOTAI DRAUDZĪGS DZĪVESVEIDS

• Fiziskās aktivitātes, sports - vismaz 10 000 soļu dienā un vidējas fiziskas slodzes aktivitātes 60 min. vismaz trīs reizes nedēļā.
• Efektīvas stresu mazinošas stratēģijas - relaksēšanās tehnikas, meditācija, klātesamība, psihoterapija.
• Vidusjūras un Ziemeļu diēta - daudz dārzeņu, pilngraudu produkti, zivis, rieksti, avakado un skābpiena produkti. Vairāk šķiedrvielu - linsēklas, auzu pārslas, lēcas, žāvētas plūmes, mandeles, amarants, kvinoja. Ierobežots dzīvnieku olbaltumvielu un gaļas patēriņš -pietiek ar 100 gramiem gaļas divas trīs reizes nedēļā.
• Nesmēķēt un nelietot alkoholu, vienīgais pieļaujamais būtu sarkanvīns - bet ne vairāk par vienu glāzi dienā.
• Nepieciešamības gadījumos par zarnu mikrobiotu rūpēties ar prebiotiskiem un probiotiskiem līdzekļiem -īpaši noderīgi sievietes mikrobiotas uzlabošanai ir probiotiku Lactobacillus plantarum P 17630, Lactobacillus paracasei /1688 un Lactobacillus salivarius 11794 celmi.
• Lietojot medikamentus ilgstoši, konsulējieties ar ārstu par to ietekmi uz zarnu mikrobiotu - zarnu mikrobiotu ietekmē jebkurš medikaments, bet jo īpaši to izmaina antibiotikas, kuņģa skābi samazinošie medikamenti un holesterīnu mazinošie medikamenti. Šajā gadījumā zarnu mikrobiotai varētu būt nepieciešams papildu "atbalsts” probiotiku veidā.

Lasiet rakstu žurnāla "Ārsts.lv" 2020.gada oktobra izdevumā