VESELĪBA - PRIORITĀTE NR. 1
21. gadsimts ienāk ar jaunu konceptu — ar citu izpratni par cilvēka dzīvi. Mēs vairs neaizraujamies ar jēdzienu ''vecums'', bet vairāk domājam par to, kā pēc iespējas kvalitatīvāk nodzīvot savu dzīvi harmonijā un labsajūtā, kā aizkavēt novecošanos un ar to saistītās problēmas, un rūpējamies ne tikai par savu ārieni, bet galvenais — laikus par veselību.
Gēnu inženierija
Šodien zinātne ir attīstījusies tādā līmenī, ka mums dotas iespējas ne tikai agrīni diagnosticēt dažādas saslimšanas, bet pat gēnu līmenī noteikt, ar kādiem veselības riskiem dzīves laikā iespējams sastapties. To uzzinot un veicot attiecīgus profilaktiskos darbus, no tiem var izvairīties. Kāpēc lai trīsdesmit piecu gadu vecumā būtu insults vai infarkts? Visticamāk, iemesls tam ir ģenētika un, protams, arī dzīvesveids — stress, neveselīgs uzturs, alkohols, tabaka, kas to vēl vairāk negatīvi pastiprina.
Nenoliedzami, labvēlīgs ģenētiskais kods ir pamats tam, lai dzīvotu ilgi. Ir izpētīts, ka ilgdzīvotāji parasti ir veselas dzimtas, kurās cilvēki dzīvojuši ilgi arī
tad, kad medicīna vēl nebija attīstīta. Taču, lai noskaidrotu, ko esam mantojuši no saviem senčiem un kādi riski varētu apdraudēt mūsu veselību, visprecīzākā diagnostika šobrīd ir ģenētiskie testi.
Preventīvā medicīna
Šim nolūkam ir izveidots ''Anti-Aging Institute'' Latvijā, kur pacientam tiek piedāvāta individualizēti izstrādāta programma, sākot no ģenētisko testu veikšanas un rezultātu izvērtēšanas un beidzot ar nepieciešamo speciālistu piesaistīšanu, turpmāko ārtēšanu un profilaktisko darbu veikšanu. Turklāt katram pacientam tiek piesaistīts savs menedžeris, kas koordinē šīs darbības un uzmana, lai izstrādātais plāns tiktu realizēts.
Iemesli, kāpēc dodamies pie ārsta, ir dažādi. Vienam ir nopietnas sūdzības. Iespējams, šis cilvēks cītīgi meklējis cēloni sliktajai pašsajūtai, apmeklējis ne
vienu vien speciālistu, bet problēmas iemeslu neviens no šiem speciālistiem nav varējis atrast. Citu māc bažas par slimību pārmantojamību, ņemot vērā ģimenes anamnēzi — diabētu, insultu vai, piemēram, vēzi. Preventīvais speciālists ir tas, kas šādās situācijās var palīdzēt. Rūpīgi izanalizējot konkrētā cilvēka sūdzības, bažas vai vienkārši vēlmi noskaidrot savas veselības kvalitāti, viņš sniegs nepieciešamās norādes un izstrādās individualizētu programmu turpmākai darbībai.
Griba, laiks un nauda
Tam, protams, ir vajadzīga griba, laiks un, nenoliedzami, arī nauda, jo, piemēram, ģenētiskie testi izmaksā dārgi — tie ir pāris tūkstošu eiro, un ne visi to var atļauties. Taču te ir jautājums arī par prioritātēm. Ja labi padomā — mēs pērkam automašīnas, īpašumus, ņemot tam līzingus un kredītus. Tas liekas pats par sevi saprotams, bet ģenētiskie testi šķiet lieka greznība. Turklāt jūtos vesels, kāpēc lai speciāli meklētu sev vainas? Tā domā lielākā daļa sabiedrības, lai gan ar prātu apzināmies, ka nekā vērtīgāka par veselību nav, un salīdzinoši daudz vairāk nekā mūsu vecāki pievēršam uzmanību uzturam un aktīvam dzīvesveidam.
Daudziem ir pat savs uztura speciālists, fitnesa treneris, regulāri (tā gribas domāt) sekojam līdzi analīžu rezultātiem, un galu galā, ja analīzēs konstatētas novirzes no normas, piemēram, paaugstināts glikozes līmenis asinīs, sliktā holesterīna līmenis, ir ģimenes ārsts, pie kura vērsties, endokrinologs un citi speciālisti. Nenoliedzami, šodien cilvēki daudz vairāk uzmanības pievērš savai veselībai, un medicīnas un farmācijas sasniegumi ļauj slimības konstatēt un ārstēt agrīni, ja laikus dodamies pie ārsta. Taču ģenētisko testu rezultāti spēj jau agrīni uzrādīt visus iespējamos riskus, neļaujot slimībai pat sākties. Jāsaprot arī tas, ja standara analīzēs, ko veicam, nododot asins vai urīna analīzes, uzrādās kāda bioķīmiskā rādītāja novirze no normas, piemēram, paaugstināta glikoze, un šie rādījumi nemainās arī pēc atkārtotiem mērījumiem, mūsu organismā zemšūnu līmenī jau notikušas strukturālas pārmaiņas. Vilciens jau sācis ripot pa sliedēm. Ģenētiskie testi parāda veselības riskus, un, laikus tos konstatējot, profesionāļu vadībā ir iespējams tos koriģēt. Tāpēc šie ģenētiskie testi ir nozīmīgi. Ja tiem būtu sekundāra nozīme, tad tiem nebūtu tik liela vērība veltīta visā pasaulē. Latvijā veiksmīgi darbojas arī Pārmantotā vēža institūts Stradiņa slimnīcas teritorijā. Savukārt ''Anti-Aging Institute'' piedāvātā ģenētisko testu pakete ļauj noskaidrot ne tikai vēža riskus, bet arī citu saslimšanu riskus.
Cilvēka mūžs — aptuveni simt gadu
Ikviens no mums var nodzīvot simt gadu, un ikviens ārsts apliecinās, cik būtiska ir attieksme pret sevi, dzīvi un notikumiem. Šobrīd diagnostikas un zāļu iespējas ir gājušas nopietnu attīstības ceļu. Līdz ar to cilvēki, kuri pirms trīsdesmit vai piecdesmit gadiem saslimuši ar konkrētu slimību, ko toreiz uzskatīja par neārstējamu, šodien dzīvo. Ikvienam ir iespēja nodzīvot labu mūžu, ja paši uzņemas atbildības daļu, ko viņu vietā nevar izdarīt ne viens cits, pat ārsts, bet būt ilgtermiņā kontaktā ar viņu un sekot līdzi norādījumiem. Protams, ikvienai jaunai idejai vajadzīgs laiks, un arī anti-aging idejai —
šo dzīvi uztvert vienā elpas vilcienā, dzīvot to skaisti, pilnvērtīgi un būt veselam —nepieciešams laiks un izpratne. Savulaik pasaulē bijis pētījums, cik ilgam laikam jāpaiet, lai jauna ideja iekarotu sabiedrību plašākā apjomā. Izrādās, ka tā ir viena paaudze jeb divdesmit gadu. Taču mūsu pārliecība — tik ilgi Latvijā nebūs jāgaida!
Visu rakstu lasiet žurnāla ''Una'' februāra izdevumā. Konsultē ''Anti-Aging Institute'' gerontologs Dr.habil.med.,prof. Jānis Zaļkalns.