Roku dezinfekcijas līdzekļi

dezinfikcijas līdzekļi

 

Mūsdienās mēs daudz lietojam roku dezinfekcijas līdzekļus, ziepes un dažādas aizsardzības kompozīcijas, kas sola, ka kalpos mums kā sargs cīņā ar pandēmiju un infekciju izplatīšanos. Šobrīd aktuāls jautājums arī dermatologiem un skaistumkopšanas speciālistiem, vai šie līdzekļi ir droši pat vairāku reižu lietošanai dienas laikā. Skaidro ''Anti - Aging Institute'' dermatoloģe Jana Janovska

Kas īsti ir biocīdi?

Iedziļinoties šajā terminā sīkāk, mēs saprotam, ka tā ir ne-antibakteriālā ķīmiskā viela, kas nogalina baktērijas, vīrusus, parazītus. Ņemot vērā agresīvu iedarbību un ķīmisko struktūru, tā nav tik nekaitīga un droša kā varētu likties pirmajā momentā. 

Pavisam mēs varam izšķirt vairākas variācijas - tādas kā:

  • Dezinfektanti – pasargā ādu no baktērijām, parazītiem un vīrusiem (telpas un virsmas)
  • Konservanti – pasargā produktus no baktērijām, vīrusiem un parazītiem (pārsvarā sastāvā ir iekļauti hlorheksidīns, parabēni, izotiazolinonī un citi).

Biocīdi nogalina ne tikai patogēnos mikroorganismus (vīrusus un baktērijas, parazītus), bet izjauc arī normālu ādas mikrofloru, mikrobiomu, pavājinot ādas imūnās funkcijas, tādā veidā mēs varam samazināt organisma kopējo imūno atbildi (imunitāti). 

Kā atpazīt ka ir notikusi saindēšanās, vai arī pārāk agresīva dezinfekcijas līdzekļu pielietošanas taktika? 

Cilvēkam var attīstīties alerģiskie simptomi, kas pēc būtības izskatās ļoti nevainīgi, piemēram pietūkums sejā vai degunā, parādās iesnas un kakla sāpes, varbūt pat neliels klepus. Uz rokām attīstās apsārtums un āda paliek sausa un raupja, cilvēks var izjust vājumu, šie visi simptomi var norādīt uz to ka ir vai nu ieelpots ķīmisks kaitīgs elements, vai arī roku higiēna un košana ir bijusi agresīva un nepiemērota.

Kādas ādas reakcijas ir sastopamas lietojot ādas dezinfekcijas kompozīcijas? 

Ir divi galvenie ādas reakciju veidi, kas saistīti ar roku higiēnu:

  • Pirmais un visizplatītākais veids ietver simptomus, ieskaitot sausumu, kairinājumu, niezi līdz pat plaisu attīstību un bakteriālo infekciju pievienošanos. 
  • Otrais ādas reakcijas veids - alerģisks kontaktdermatīts - ir reti sastopams un tā ir alerģija pret kādu roku higiēnas līdzekļa sastāvdaļu. Alerģiskā kontaktdermatīta simptomi var būt no viegliem un lokalizētiem līdz smagiem un vispārējiem. 

Roku higiēnas līdzekļi bojā ādu, izraisot raga slāņa olbaltumvielu bojājumu, izmaiņas ādas lipīdā, jeb tauku barjerā, sāk attīstīties ādas dehidratācija, āda kļūst sausa. It īpaši šo procesu var paaugstināt šķidrumi kas satur alkoholu, spirtu bāzes kompozīcijas.

Kā sevi pasargāt?

Ir trīs galvenās stratēģijas ko izvirza Pasaules Veselības Organizācija, lai mazinātu kairinājuma dermatīta attīstības riskus.

  1. Drošāku roku dezinfekciju līdzekļu pielietošana
  2. Izvairīties no ķīmiskiem aģentiem kas biežāk rada kairinājuma dermatītu
  3. Izmatot ādas emolientus, mitrinošos līdzekļus pēc dezinfekcijas kompozīcijas lietošanas

Pandēmijas laikā, publiskās vietās, skolās, universitātēs un tirdzniecības centros, veselības aprūpes vietās ir obligāti jābut dezinfekcijas šķidrumiem. Lai mazinātu kairinājuma dermatīta risku ir jādod priekšrocība drošākam preparātam.

Metanolu izmanto kā denaturātu – cik daudz tas var ietekmēt un kādu ietekmi tas atstāj uz ādu un organismu?

Metanols var kairināt acis izraisot apsārtumu un sausumu, līdz pat redzes traucējumiem un aklumam.

  • Āda: Izraisa mērenu ādas kairinājumu. Kaitīgs, ja uzsūcas caur ādu. Ilgstoša un / vai atkārtota saskare var izraisīt ādas kairinājuma-dermatītu.
  • Ieelpošana: Metanols ir toksisks un istabas temperatūrā ļoti viegli var veidot ļoti lielas tvaiku koncentrācijas. Ieelpošana ir visizplatītākais arodekspozīcijas ceļš. Sākumā metanols izraisa CNS nomākumu ar sliktu dūšu, galvassāpes, vemšanu, reiboni un koordinācijas traucējumus. 
  • Hronisks: ilgstoša vai atkārtota saskare ar ādu var izraisīt dermatītu. Hroniska iedarbība var izraisīt līdzīgu iedarbību kā akūta iedarbība. 

Kādām sastāvdaļām vēl būtu jāpievērš uzmanība izvēloties dezinfekcijas līdzekli? 

Es rekomendētu skatīties, lai sastāvā ir emolienti, dziļi mitrinošie aģenti, var būt pat eļļas. Vislabāk un drošāk pēc dezinfekcijas šķidruma lietošanas uzklāt uz ādas krēmu, kas gan aizsargā ādas barjeru gan arī dziļi mitrina, mīkstina un pasargā no plaisām, ādas barjerfunkcijas destabilizācijas.

Kādus padomus roku mazgāšanai Jūs varētu dot?

Atcerēties ka dezinfekcijas šķidrums nogalina patogēnus, bet nemazgā rokas. Ir būtiski berzēt rokas un skalot ar tīru ūdeni, vismaz 30 sekundes, ar rotējošām kustībām, sievietēm mazgāt zem nadziņiem un skalot apakšdelma pusi.
 

Rakstu lasiet portāla ''e-klase.lv'' 2020.gada