Pats sev donors: matu pārstādīšana

Matu pārstādīšana ir tas retais gadījums transplantācijas jomā, kad tikai pats cilvēks var būt sev donors. ''Veselības centrs 4'' matu transplantācijas speciāliste Ilze Runce skaidro, ka matu pārstādīšanai cilvēkam vienmēr pietiek pašam sava materiāla, lai nenāktos lieki sarežģīt dzīvi ar cita donora transplantējamo materiālu. Donora zona jeb tā vieta, no kuras tiek ņemti matu folikuli un pārstādīti, vienmēr ir pakauša daļā. Par matu transplantāciju lasiet rakstu žurnālā ''Veselība''. 

Saudzīgākas metodes. 90% klientu matu transplantācijai ir vīrieši, kurus skārusi androgēnā alopēcija - ģenētiski pārmantots stāvoklis, kas kādā brīdī iedarbina matu izkrišanas mehānismu, un kuplā, skaistā galvas rota kļūst vai nu retāka, vai atkāpjas matu līnija pieres daļā, reizēm bez matiem paliek galvvidus. Retāk, bet gadās, ka arī sievietes menopauzes periodā sastopas ar līdzīgu problēmu, tiesa, viņām biežāk mati retāki kļūst galvas viduslīnijas daļā. ''Latvijā jau deviņus gadus, bet pasaulē kopš piecdesmitajiem gadiem ir pieejams risinājums - veikt matu pārstādīšanu jeb transplantāciju. Tādā veidā var gan palīdzēt vīriešiem ar androgēno alopēciju, gan koriģēt rētas, kas radušās galvas matainajā daļā pēc apdegumiem vai operācijām. Reizēm sievietes vēlas koriģēt matu priekšējo līniju, jo pieres daļā izveidojušies stūrīši, kur mati neaug tik biezi un gari, kā gribētos, bet tikai pūciņa,'' saka ārste Ilze Runce. Laika gaitā ir mainījušās transplantācijas metodes, tās kļuvušas draudzīgākas pacientiem. ''Senāk izmantoja strip metodi, kad no zonas pakauša rajonā izgrieza 1-2 cm platu strēmelīti garumā no vienas auss līdz otrai, pēc tam zem mikroskopa to sadalīja mazākās vienībās. Protams, šajā zonā attiecīgi palika rēta. Toties šodien izmantojam tā dēvēto FUE metodi, kas ir daudz saudzīgāka, jo mati graftu veidā (pa 1-3 vienā vienībā) tiek ņemti no zonām, kas nav pakļautas receptoriem, kuri veicina androgēno matu izkrišanu. Pārstādot šos matus citviet, tiek nodrošināts dabīgi ataugušo matu kuplums,'' saka matu transplantācijas speciāliste.

Procedūra uz visu dienu. Vispirms jāatzīmē, ka matu transplantācija nav operācija, bet gan medicīniska, ambulatora procedūra, ko veic lokālajā anestēzijā. Jārēķinās ar pacietību, jo matu transplantācijas operācija ilgst 6-7 stundas. Protams, ar pusdienu pauzi, pārtraukumiem pa vidu pēc pacienta vajadzībām. Procedūras laikā cilvēks ir pie samaņas, un viss, kas viņam jādara, - mierīgi jāsēž un jāļauj speciālistam strādāt. Procedūras laikā pacients var skatīties televizoru, spēlēt datorspēles, strādāt pie datora, kamēr matu transplantācijas speciālists manuāli ar ļoti smalku instrumentu (1 mm diametrā) mikroskopa palielinājumā vispirms pakauša daļā katram matiņam visapkārt iegriež ādu, paņem pārstādāmo materiālu - matu folikulu, tad atkal veic mazu iegriezienu tajā zonā, kur mati vairs neaug, un to pārstāda. ''Šeit paliks milimetru liela rētiņa, bet, kad transplantētie mati paaugsies, šīs mazās rētiņas tiks pilnībā nosegtas un nebūs redzamas. Vietā, kur matiņš tiek pārstādīts, grieziena rētas ir vēl mazāk pamanāmas. Protams, matu transplantāciju iespējams veikt arī ar motorizētu metodi. Tādā gadījumā atšķiras instruments, ar kuru veic šo manipulāciju, tiek izmantots motorizēts urbītis, ar ko iegriež ādu, paņemot transplantējamo materiālu. Tomēr no pieredzes varu teikt, ka manuālā metode pacientam ir krietni saudzīgāka, jo urbītis atstāj rupjākas rētas un āda vairāk tiek deformēta.''

Par skropstu, uzacu un bārdas transplantāciju. Pārstādīt var ne tikai matus uz galvas, bet ar šo metodi iespējams atjaunot arī uzacu līniju vai koriģēt to formu. Ar gadiem uzacis mēdz palikt plānākas pašas par sevi, bet to veicina arī fakts, ka jaunībā uzacis bieži raustītas. Arī šajā situācijā matiņus var paņemti no pakauša daļas un pārstādīt, lai gan uzacu transplantācija ir mazliet sarežģītāka. Ilze Runce skaidro: ''Viens grafts satur līdz trim matu sīpoliņiem, bet uzacīs matiņi neaug kušķīšos pa diviem vai trim - tie aug pa vienam. Tāpēc, paņemot materiālu, vispirms šie matu sīpoliņi zem mikroskopa ir jāsadala pa vienam un tikai tad tos var pārstādīt uzacu zonā.'' Līdzīgi notiek arī bārdas transplantācija, un Ilze Runce stāsta, ka vismaz teorētiski iespējams transplantēt pat skropstas, bet tas ir vēl sarežģītāk un pie mums netiek praktizēts vairāku iemeslu dēļ: ''Ja, pārstādot matu uzacu zonā, ar laiku mata sīpoliņš pārveidojas un iemācās izaugi tikai līdz tādam garumam kā visi pārējie uzacu matiņi, tad ar skropstām ir citādi. Transplantējot matus skropstu augšanas zonā, tie visu mūžu turpina augt kā galvas mati - šādas skropstas laiku pa laikam nākas apgriezt tāpat kā galvas matus. Turklāt transplantētas skropstas turpina augt taisni, tāpēc ik rītu tās būtu jāieveido. No vienas puses, skan jauki -var audzēt tik garas skropstas, cik vēlas, bet, no otras puses, ja gadīsies nonākt lietū un samirkt, transplantētās skropstas samirs un nošļuks uz leju līdzīgi kā samirkuši mati.''

Izmaksas:

• Galvas matu transplantācijas izmaksas aprēķina pēc veiktajiem iegriezieniem, tāpēc konsultācijā pirms procedūras pacientam var aptuveni pateikt, ar kādu summu jārēķinās. Standarta cena ir divi eiro par graftu, vienā reizē tiek pārstādīti līdz 3000 graftu, tātad vidēji 6000 eiro.
• Uzacu transplantācija - sākot no 2000 eiro.
• Bārdas transplantācija - sākot no 4000 eiro.

Gafts - tā sauc vienu vienību, ko transplantācijas laikā pārstāda no pakauša uz zonu, kur matu trūkst. Viens grafts var saturēt 2-3 matu sīpoliņus, un vienā transplantācijas reizē vidēji tiek pārstādīti līdz 3000 šādu graftu. Sīpoliņiem jābūt nebojātiem, lai tie spētu turpināt audzēt matus.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Veselība'' 2021. gada novembra numurā