Gastroenteroloģe Vita Skuja: labie ieradumi jāveido apzināti

Gastroenteroloģe Vita Skuja ir skaista, gudra un, izrādās, arī ļoti disciplinēta. Taču viņa nemoka sevi ar ierobežojumiem un ir iemācījusies, kā apzināti veidot labos ieradumus, lai dzīvi baudītu pilnā krāšņumā. Žurnāla ''Santa'' 2022. gada jūnija numurā lasiet par ārstes Vitas Skujas iedvesmas un labsajūtas avotiem.

Mans iedvesmas avots ir cilvēki ilgdzīvotāji. Tādi mīt Okinavā Japānā, Loma Lindā Kalifornijā, Sardīnijā Itālijā. Pētījumi rāda, ka šiem cilvēkiem ir kas vienojošs: skaidri mērķi, ko gribas piepildīt, labas attiecības ar apkārtējiem, regulāras fiziskas aktivitātes un augu valsts produktos balstīti veselīgi ēšanas paradumi.
Ļoti rūpējos par savu zarnu traktu un tajā mītošo mikrobiomu. Kā ārste šo tēmu esmu rūpīgi pētījusi.Mūsu zarnu mikrobioms ir kā sūklītis, to ietekmē visi mūsu ieradumi – uzturs, miegs, fiziskās aktivitātes, slimības, lietotie medikamenti, stress. Zarnu mikrobioma veselība ir jāuztver nopietni: nav tādas vietas ķermenī, kura nedarbotos sasaistē ar to. Tāpēc ir svarīgi preventīvi rūpēties par mikrobioma veselību.
Ēdu pēc Vidusjūras un ziemeļu diētas principiem. To pamatā ir pilngraudi, šķiedrvielām bagāti augļi un dārzeņi, pākšaugi, arī rieksti, sēklas, avokado, fermentētie produkti – kefīrs, kimči, tējas sēne. Pāris reižu nedēļā ēdienkartē iekļauju zivis un jūras veltes, nedaudz retāk – balto putnu gaļu. Pavisam reti atļaujos apēst gabaliņu sarkanās gaļas un kādu saldumu.
Jau divus gadus ievēroju intervālo gavēšanu. Tas ir, astoņu stundu laikā paēdu brokastis, pusdienas un vakariņas, bet 16 stundas neēdu vispār. Intervāli var būt arī mazāki, bet jāatceras, ka gavēšanas labie efekti sākas tikai pēc 12 stundu neēšanas. Tad organisms sāk šķelt tauku rezerves un izmantot organismam nelabvēlīgās, tostarp novecojušās un pirmsvēža šūnas. Intervālā gavēšana labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, vielmaiņu, normalizē asinsspiedienu un holesterīna līmeni.
Vienīgais, kas jālieto pilnīgi visiem, ir D vitamīns. Lai tas pozitīvi ietekmētu zarnu mikrobiomu un līdz ar to visa organisma darbību, tā līmenim asinīs jābūt vismaz 70–80 ng/ml. Pārējie vitamīni un uztura bagātinātāji jālieto, ja tas nepieciešams. Piemēram, jāraugās, vai organismā nav dzelzs, B grupas vitamīnu, folijskābes, kalcija deficīts. Mikrobioma veselību pozitīvi ietekmē probiotiku lietošana, bet tās jāizvēlas atkarībā no simptomiem.
Mans sports ir skriešana. To iekļauju ikdienā, brīvdienās un atvaļinājumā, arī tad, ja esmu ceļojumā. Sports svaigā gaisā gaišā dienas laikā, vērojot dabu, iedarbojas uz nervu sistēmu. Tas atbrīvo no stresa, rada emocionālu un fizisku labsajūtu un sakārto prātu. Skrienu visu gadu neatkarīgi no laikapstākļiem. Turklāt pētījumi rāda, ka regulāri pārvarēts slinkums nostiprina ieradumu: jo biežāk sportojam, jo vairāk vēlamies to darīt.
Pēc iespējas cenšos neēst mākslīgos un dabīgos cukurus, jo saldumi ir kaitīgi zarnu mikrobiomam. Lai ilgtermiņā uzturētu labu veselību, uzmanība jāpievērš produkta glikēmiskajam indeksam – tam jābūt pēc iespējas zemākam. Jo tas ir augstāks, jo organismā vairāk paaugstinās insulīns, kas lieko cukuru liek noglabāt organisma taukos.
Kosmētiskos līdzekļus neizvēlos pati, tos iesaka mans dermatologs atbilstoši manam ādas tipam. Gadu gaitā zīmoli, kas mani nav pievīluši, ir Mesoestetic (serums ar C vitamīnu), La Roche-Posay (saules aizsargkrēms ar SPF 50), Uriage un Bioderma sejas kopšanas līdzekļi.
Saglabāt dzīvesprieku man palīdz līdzsvars starp dažādām dzīves jomām. Daru darbu, kas mani interesē un ļauj realizēt mērķus, man ir brīnišķīga ģimene, kurā ir jaukas attiecības, es daudz sportoju, tas palīdz rūpēties par ķermeni un atbrīvot prātu, un es plānoju arī brīvos brīžus, kas ļauj atpūsties. Piemēram, vasarā atpūta man saistās ar mūsu ģimenes galda spēļu vakariem mājas terasē, ceļojumiem ārpus Latvijas un pastaigām pa dabas takām.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Santa'' 2022. gada jūnija numurā