Covid-19: izslimots, bet ieildzis: ārsta komentārs
Covid-19 slimības gaita katram pacientam var atšķirties, un, ja arī pirms tam esam jutušies pilnībā veseli, nevaram zināt, vai tā būs viegla vai smaga. Tāpat mēs nevaram būt droši par to, vai vīruss pēc akūtas izslimošanas mūs patiesi liks mierā. Dažiem nepaveicās un ar simptomiem nākas sadzīvot pat teju gadu pēc izslimošanas. Matu izkrišana, totāls bezspēks, trauksme un apātija, nepārtraukta džinkstoņa ausīs un ožas zudums jau deviņus mēnešus – tie ir tikai daži no simptomiem, ar kuriem nākas cīnīties pēc Covid-19 izslimošanas. Komentē “Anti-Aging Institute” interniste, "pēckovida" un vispārējo veselības "check-up" programmu vadītāja Liene Martinsone-Bērzkalne.
Garā Covid-19 simptomātika
Garais Covid-19 nozīmē, ka simptomātika, kas ir raksturīga Covid-19, turpinās arī pēc 14 dienām, kad ir pierādīts, ka cilvēks vīrusu nodot tālāk ir nespējīgs, un turpinās vismaz astoņas līdz 12 nedēļas pēc saslimšanas, stāsta "Anti-Aging Institute" interniste Liene Martinsone-Bērzkalne, kura strādā ar Covid-19 izslimojušajiem pacientiem īpaši izstrādātā rehabilitācijas programmā. Ja simptomus nevar pierādīt ar citām diagnozēm, tos attiecina uz garo Covid-19 jeb "long Covid"." Turklāt jāņem vērā, ka garais Covid-19 skar ne tikai pieaugušos, bet arī bērnus.
Dažkārt izmaiņas asinsanalīzēs pēc Covid-19 izslimošanas ir patiesi satraucošas: redzamas ne tikai hormonālās izmaiņas, bet arī vitamīnu pārprodukcija, kas var liecināt pat par palielinātu vēždraudi. Bieži, pēc mēneša vēlreiz atkārtojot analīzes, viss ir norimis un atgriezies savā vietā. Tomēr piesardzības nekad nevar būt par daudz.
Viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas daudziem liek lauzīt galvu, – kādēļ dažus cilvēkus savādie simptomi nomoka pat vairākus mēnešus pēc akūta vīrusa izslimošanas, bet citus ne? "Katra situācija ir ļoti individuāla. "Citokīnu vētra", kas notiek tieši Covid-19 slimības laikā, – pārmērīga reakcija, kas turpinās pārāk ilgi, – ir saistīta ar organisma spēju atbildēt vīrusam vai to, cik ļoti vīrusa atlieku daļas joprojām spēj organismu ietekmēt," stāsta Liene Martinsone-Bērzkalne.
Veicot gan profilaktiska tipa, gan speciāli tēmētus izmeklējumus, mēs secinām, vai tas tiešām ir garais Covid-19 vai kāda hroniska slimība, kas ir saasinājusies, un arī to, kādu terapiju vai palīdzību varam sniegt, lai to apturētu. Interniste Liene Martinsone-Bērzkalne "Protams, ja fonā ir kādas vājās vietas organismā, tad tās arī tiks ietekmētas. Piemēram, ja cilvēkam bijusi tieksme uz trauksmi, tā viņam var būt vājā vieta, lai pēc tam pietiekami ilgu laiku mocītos ar trauksmes lēkmēm," stāsta ārste interniste, sakot, ka cilvēki, kuri ir veselīgāki, slimību pārcietīs daudz vieglāk un arī pēc pārslimošanas simptomi būs daudz īslaicīgāki, savukārt lielākām bažām jābūt tiem, kuriem jau ir kāda hroniska slimība, kas arī būs šī cilvēka vājā vieta. Taču kādēļ ar garo Covid-19 sastopas arī cilvēki bez hroniskām slimībām? Vai viņi iepriekš vienkārši nav nojautuši par savu vājo vietu esamību? "Tā varētu būt viena no versijām," teic ārste interniste, tomēr arī pilnīgi veseliem un fiziski aktīviem cilvēkiem ir iespēja saskarties ar to, ka pēc Covid-19 izslimošanas viņus piemeklēs kaudze veselības problēmu. Lai gan arī tas ir ļoti individuāli, tomēr Martinsone-Bērzkalne stāsta, ka novērojumi liecina – tie, kas izslimojuši viegli, arī ātrāk atkopjas, attiecīgi ir salīdzinoši mazāks procents, ka pacients piedzīvos garo Covid-19. Tomēr jāņem vērā, ka arī ikdienišķi faktori, kuriem, iespējams, nepievēršam uzmanību, tostarp liekais svars, smēķēšana, var ietekmēt slimības gaitu.
Vairākas ārstniecības iestādes, arī "Anti-Aging Institute", pacientiem pēc Covid-19 infekcijas piedāvā īpašas rehabilitācijas programmas. Ārstiem ir ļoti svarīgi saprast, kas notiek ar cilvēka iekšējām sistēmām pēc Covid-19 pārslimošanas. Veicot gan profilaktiska tipa, gan speciāli tēmētus izmeklējumus, ārsti secina, vai tas tiešām ir garais Covid-19 vai kāda hroniska slimība, kas ir saasinājusies, un arī to, kādu terapiju vai palīdzību varam sniegt, lai to apturētu. Rehabilitācijas laikā atbilstoši pacienta simptomiem tiek iesaistīti citi speciālisti – fizioterapeits, psihiatrs, psihoterapeits, pulmonologs, rehabilitologs, otolaringologs u. c. Konkrētā laika periodā cilvēki uz pārbaudēm tiek aicināti atkārtoti, lai saprastu, vai organisms lēnām atgriežas ierastajās sliedēs.
Visu rakstu lasiet portālā delfiplus.lv 2021. gada 4. novembra publikācijā