Atmiņa un atmiņas – dārgums, ko vērts nosargāt

Atmiņa ir viena no cilvēka smadzeņu svarīgākajām funkcijām. Tā ir ne tikai bioloģisks process, bet arī fundamentāla vērtība, kas veido mūsu dzīvi, pieredzi, sniedzot gan dziļāku izpratni par pagātni, gan iedvesmu nākotnei.  Tā ne tikai nodrošina spēju mācīties un attīstīties, bet arī veido mūsu pašapziņu un identitāti. Atmiņa mūs padara par to, kas esam – gan katru individuāli, gan sabiedrību kopumā. Tikai pateicoties atmiņai, mēs varam izprast sevi un pasauli, kurā dzīvojam, mācīties, pieņemt lēmumus un izjust emocijas.

Ideālā variantā atmiņa darbojas nevainojami, informāciju uzņemot, apstrādājot, saglabājot vai “izmetot laukā”,  nepieciešamības gadījumā saglabāto liekot lietā vai pūloties “izmesto” atjaunot. Tomēr, kā jebkurai cilvēka organisma funkcijai, arī atmiņai var rasties traucējumi. Kādi šie traucējumi mēdz būt, kas gadu gaitā īsti notiek ar mūsu atmiņu un ko darīt, lai tā pēc iespējas ilgāk saglabātos nevainojama – skaidro “Veselības centrs 4” filiāles “Anti-Aging Institute” neiroloģe Zane Anna Litauniece.

Kādēļ vieniem atmiņa saglabājas nevainojama līdz sirmam vecumam, bet citiem sāk klibot un zust?

Milzīga loma ir mūsu dzīvesveidam – kā dzīvojam, kā rūpējamies par savu ķermeni, prātu un vidi. Tas, kādu dzīvesveidu izvēlamies tagad, šajā brīdī, vistiešākajā mērā ietekmēs mūsu prāta spējas nākotnē. Ir nozīme tam, ka piekopjam veselīgu dzīvesveidu – kārtīgi “pabarojam” savas smadzenes, izkustinām savu ķermeni, ik dienas mācāmies ko jaunu, nepakļaujam savas smadzenes toksiskai iedarbībai – alkohols, narkotiskas vielas, cigaretes, labi guļam utt. Pētījumos ir pierādīts, ka tieši dzīvesveids ir noteicošais faktors labai vai sliktai smadzeņu veselībai sirmā vecumā. Tas, kā izturamies pret sevi tagad, noteiks to, kā dzīvosim vecumdienās,  kāda būs mūsu dzīves kvalitāte, vai, piemēram, ģenētiskā predispozīcija – saslimt ar kādām noteiktām slimībām – īstenosies vai arī ne, vai šis dzīvesveida “ palaidējmehānisms” liks aktivizēties noteiktam gēnam vai neliks.

Kuras slimības visvairāk kaitē atmiņai?

Jebkura hroniska slimība var ietekmēt mūsu atmiņu. Var ietekmēt to, kā jūtamies, kāds ir mūsu garastāvoklis, miega kvalitāte. Hroniska slimība ir gan cukura diabēts, gan aptaukošanās, kādu orgānu darbības traucējumi, piemēram, nieru, aknu, sirds slimības, dažādas autoimūnās slimības, piemēram, reimatoīdais artrīts. Ietekmē arī daudzas neiroloģiskās slimības, piemēram, hroniskas sāpes (galvassāpes, muguras sāpes u.c.), multiplā skleroze. Kā akūtas slimības var minēt infekcijas, piemēram, ērču encefalīts, Laima slimība, vīrusu meningīti, bakteriālie meningīti, kā arī galvas traumas. 
Atmiņu vistiešākajā veidā ietekmē miega traucējumi, jo tieši miega laikā smadzenes “atpūšas”, visu dienā sakrāto un iemācīto informāciju “saliek pa plauktiņiem”, lai mēs to nākotnē varētu pilnvērtīgi izmantot. Ja miega kvalitāte ir slikta, diemžēl arī mūsu atmiņa un koncentrēšanās spēja kļūst slikta.
Nenoliedzami – atmiņu ietekmē arī hronisks stress. Stress, pārslodze, izdegšana darbā, ģimenē, dažādi dzīves notikumi  - tas viss mūs ietekmē vistiešākajā veidā. Nereti tam nemaz nepievēršam vērību, ilgstoši dzīvojam paaugstināta stresa stāvoklī, un tad sāk klibot gan atmiņa, gan koncentrēšanās spēja, nejūtam dzīvesprieku.
 

Dr. Litauniece: "Vienmēr ir rūpīgi jāpieskata pašiem sevi un cilvēki, kas mums apkārt, un jāreaģē, kad nepieciešama palīdzība!"

Kā diagnosticē atmiņas traucējumus?  

Aizdomām par atmiņas traucējumiem jārodas mirklī, ja cilvēks nevar atcerēties tikko teikto, darīto, iepriekšējā dienā paveikto, noliek priekšmetus tam nepardzētajās vietās, apmaldās zināmās vietās, un tas notiek nevis vienu reizi, bet vairākas reizes pēc kārtas. Pamanot šādu situāciju, jāvēršas pie speciālista -  ģimenes ārsta, neirologa atmiņas speciālista, psihiatra, kurš palīdzēs saprast, vai tas liecina par nopietnākām veselības problēmām vai tikai par uzmanības trūkumu.  

Nereti atmiņas traucējumus tuviniekam nemaz nav tik  vienkārši ievērot. Cilvēks, kuram ir atmiņas traucējumi, nevarēdams atbildēt uz uzdoto jautājumu vai atcerēties, kas bijis darāms, joko vai kā citādi mēģina noslēpt to, ka nezina vai neatceras. Uzmanība jāpievērš arī rakstura un valodas izmaiņām. Valoda kļūst blāvāka. Bieži vien tikai tad, ja notiek kāda nopietnāka situācija, piemēram, cilvēks apmaldās piemājās veikalā, radinieki saprot, ka kaut kas nav labi un vēršas pēc palīdzības.  

Bieži vien tieši ilgi nesastapti cilvēki, draugi ievēro to, ka cilvēks ir izmainījies un ceļ trauksmi. Tādēļ vērts ieklausīties bažās, ko pauž, piemēram, attāls radinieks vai kaimiņš, kas nav kādu laiku nav sastapis cilvēku un var tieši salīdzināt ar situāciju šobrīd.   

Kad pacients nonāk pie speciālista – ārsta neirologa, tiek veikta rūpīga izmeklēšana: objektīva izmeklēšana neiroloģiski, tiek arī izskatīti medicīniskie dokumenti (tos pacients aicināts ņemt līdzi uz vizīti), rūpīgi izanalizēta pacienta anamnēze jeb slimību, dzīvesgājuma vēsture. Konsultācijas laikā tiek veikti arī  dažādi kognitīvi testi (piemēram, MoCA tets), ja nepieciešams, arī depresijas skalas novērtējums. Konsultācija pie neirologa, atmiņas speciālista ir unikāla, tā ilgst stundu, notiek kopā ar radiniekiem (radinieki tiek aicināti būt klāt konsultācijas laikā). Kopā ar pacientu un radiniekiem tiek rūpīgi pārrunāta diagnoze, ārstēšanas taktika, veicamie izmeklējumi. Tiek sniegts arī emocionāls atbalsts. Jāatceras, ka pacienta ar atmiņas traucējumiem ārstēšanā nav iesaistīts tikai ārsts un pacients, bet arī visi tuvie pacienta cilvēki. Un, tikai kopā ejot maziem solīšiem, iespējams gūt rezultātus. Cerams, ka ar medicīnas progresa palīdzību pavisam drīz arī medikamentozi varēsim pacientam daudz, daudz vairāk palīdzēt, nekā tas ir šobrīd.

Ieteikumi atmiņas saglabāšanai

• Veselīga un sabalansēta diēta – smadzenēm patīk, ja tās tiek labi pabarotas. Daudzi pētījumi apliecina, ka tām vislabāk “patīk” Vidusjūras diēta, bet īpaši “nepatīk” balto miltu izstrādājumi. Nedrīkst aizmirst par adekvāta ūdens daudzuma uzņemšanu.
• Kustības – smadzenēm ļoti patīk kustības. Nav jākļūst par olimpisko čempionu – tās var būt tikai 10 – 15 minūtes dienā. Jāuzturas svaigā gaisā (vismaz 30 – 40 minūtes katru dienu).
• Smadzeņu pasargāšana – gan no traumām, mehāniskas iedarbības, gan no toksiskām vielām – piemēram, dažādām narkotiskām vielām, alkohola, smēķēšanas.
• Veselīgs miegs, pareiza miega higiēna – svarīgi ir doties pie miera “šodien”, tas ir – pirms pusnakts, vislabāk no plkst.22.00 līdz 23.00. Veselīga miega trūkums pavājina atmiņu. Ja cilvēks nebūs atpūties, vairosies stress.
• Regulāras veselības pārbaudes –  regulāras pārbaudes pie ģimenes ārsta katru gadu (nevis reizi piecos gados): asins analīzes, ultrasonosgrāfija (vēdera dobuma orgāniem, vairogdziedzerim), rentgenogrāfija plaušām, elektrokardiogrāfija, asinsspiediena, pulsa frekvences mērījumi u.c. Sievietēm – ginekologa apmeklējums un mamogrāfija. Vīriešiem – urologa apmeklējums, PSA līmenis.
• Stresa menedžments – jādara viss iespējamais, lai mazinātu stresa ietekmi, jāiemācās “sava stresa pārvarēšanas formula” – citam tas būs skrējiens rīta agrumā, citam meditācija, dārza darbi, būšana pie jūras, citam regulāras psihoterapeita sesijas.
• Prāta un maņu treniņš – jāvingrina ne tikai fiziskais ķermenis, bet arī prāts un maņas. Noderēs gan valodu apgūšana, gan krustvārdu mīklas, gan prāta vingrinājumi, asociāciju spēles, mīklu minēšana, mūzikas instrumenta apgūšana, dziedāšana u.c. Katru dienu iemācīties ko jaunu, jo tikai tā mēs saglabāsim asu prātu.
• Vide – jā, arī videi ir nozīme! Kāda vide mums fiziski ir apkārt – cik kārtīga, tīra, sakopta (būsiet pamanījuši, ka sakoptā vidē uzreiz ir “ vieglāk” elpot). Mūs ietekmē arī cilvēki, kuri mums ir apkārt.
• Pozitīvisms – depresīvs noskaņojums, apātija, negācijas un slikts garastāvoklis nenāks par labu atmiņai. Dzīvē jāsaskata pozitīvais, jācenšas  justies labi, pie tā piestrādājot  - meklējot pozitīvas izjūtas, sabiedrību, patīkamas sarunas, notikumus, koncertus, izrādes u.c.

Pēdējās desmitgadēs ir tendence smadzeņu darbības, arī atmiņas traucējumiem, kļūt arvien „jaunākiem” – ar tiem sastopas arvien jaunāki cilvēki. Agrāk uzskatīja, ka atmiņas traucējumi ir gados vecāku cilvēku problēma. Tagad cilvēki sāk sūdzēties par atmiņas traucējumiem jau ap 30 gadu vecumu, un bieži atklājas, ka problēma patiešām ir reāla. To pastiprina arī ikdienas lielā psihoemocionālā spriedze, lielais darba apjoms un hroniskais  nogurums.

Lai saprastu, kāpēc prāts nav tik ass, aicinām doties pie neirologa, atmiņas speciālista!
 

Uzziniet vairāk un piesakieties!
''Anti-Aging Institute''
Adrese: Baznīcas iela 18, Rīga
Tālr.: 25418181, 67847718
E-pasts: info@antiaging.lv