Ārsts skaidro: ko darīt, ja asiņo zarnas

Ko darīt, ja ir asiņu piejaukums vēdera izejā

Resnās un taisnās zarnas audzēji ir visai izplatīti. Katru gadu Latvijā ar tiem saslimst vairāk nekā tūkstoš cilvēku. Divi galvenie riska faktori ir vecums pēc piecdesmit gadiem un ģenētiskā pārmantotība, taču iespēju saslimt palielina arī smēķēšana, ceptu, treknu pārtikas produktu lietošana. Lai šos audzējus veiksmīgi ārstētu, tie  jādiagnosticē pirmajā vai otrajā stadijā. Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi divos gados ir pieejams valsts apmaksāts zarnu vēža profilaktiskais tests, kuru var veikt mājas apstākļos. Par to jāinteresējas pie sava ģimenes ārsta.

Galvenie taisnās zarnas audzēja simptomi ir diskomforts taisnās zarnas apvidū, asiņošana, var būt sāpes un neregulāra vēdera izeja, caurejas var mīties ar aizcietējumiem.

Ja runājam par resnas zarnas audzēju, pacientiem novēro arī nespēku un vājumu, jo pakāpeniski tiek zaudētas asinis, strauju krišanos svarā.

Diemžēl cilvēki bieži vien nodarbojas ar pašārstēšanos, paši nosaka sev diagnozi. Iedomājas, ka viņam ir hemoroīdi, kurus var ārstēt ar svecītēm un smērītēm, bet patiesībā tas ir resnās zarnas audzējs. Atliekot pareizu ārstēšanu, diemžēl vilciens jau ir aizgājis. Ja ir kādas sūdzības, aizdomas par šāda veida saslimšanu, vienīgais risinājums – vērsties pie proktologa.

Lasiet laikraksta ''Latvijas Avīze'' 2022. gada 24. marta numurā