''Anti-Aging Institute'' piedalās Latvijas Mikrobioma projektā

Latvijas Mikrobioma projektu vada profesors, bioloģijas doktors Jānis Kloviņš, tā koordinatore ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece, bioloģijas doktore Ilze Elbere. Projekta ietvaros notiek sadarbība ar speciālistiem, kuriem nav sveša mikrobioma analīžu interpretēšana. ''Piemēram, sadarbojamies ar ''Anti-Aging Institute'', kur arī var nodot paraugus un meklēt speciālistu – gastroenterologu vai uztura speciālistu (par to jāmaksā pēc viņu cenrāža). Viņiem jau ir fantastiski piemēri – kad cilvēki mūsu projektā noskaidrojuši, ka mikrobioms ir disbalansā, pēc speciālistu ieteikuma mainījuši dzīvesveidu un jau jūtas labāk,'' atklāj Elbere.

Latvijas Mikrobioma projekts, kurā ikviens dalībnieks var uzzināt, kādi mikroorganismi mīt viņa zarnu traktā, pamazām atbild uz jautājumu ''Kas Latvijas iedzīvotājam vēderā''? Kādi mikroorganismi mīt viņa zarnu traktā. Kā palīdz un kaitē dažādas baktērijas? Kāda ietekme zarnās notiekošajam ir uz depresiju, diabētu un dažādām hroniskām slimībām? Un kā varam ietekmēt mikrobiomu, kurš, kā apgalvo zinātnieki, ir pamats veselībai vai hroniskām slimībām? Vai dažādu veidu metodes mikrobioma ietekmēšanā varētu būtiski mazināt vai izskaust medikamentu lietošanu? Latvijas Mikrobioma projektā ir iesaistīti gan veseli cilvēki, gan – ar dažādām slimībām.

Mikrobioms ir mikroorganismu un to ģenētiskā materiāla kopums, kas dzīvo cilvēka ķermenī un mijiedarbojas cits ar citu un cilvēka organismu kopumā. Tajā ietilpst baktērijas, sēnītes, vienšūņi un vīrusi. Ja ēd daudz uztura ar augstu cukura un tauku līmeni, cilvēkam izveidojas mikrobioms, kuram ''garšo'' šāds ēdiens, un tas var radīt smadzenēm signālus, lai cilvēks meklētu šādu ēdienu vēl. Ir mikrobioms, kas var likt smadzenēm ražot savienojumus, kas palīdz justies priecīgāk.

Latvijas Mikrobioma projektu sauc par sabiedriskās zinātnes iniciatīvu, jo dalībnieki, kas piesakās projektā, savā veidā ir zinātnieki. Līdzīgi kā putnu pētniecībā cilvēki sniedz pētniekiem informāciju, šeit dalībnieki aizpilda uztura un citu jautājumu anketas, nodod bioloģiskos paraugus un trīs mēnešu laikā saņem atgriezenisko saiti – 20 lappušu pārskatu par to, kas dzīvo viņu zarnu traktā. Tajā populārzinātniskā valodā izskaidrots, kas ir mikrobioms, kāpēc par to jārūpējas, salīdzināta konkrētā dalībnieka mikrobioma daudzveidība vai kādas sugas daudzums ar vidējo pārējā populācijā. Sniegta arī vispārīga informācija, ko var darīt, lai mikrobiomu uzlabotu, un saites uz informāciju latviski un angliski. Individuālas rekomendācijas projekta ietvaros nesniedzam, tāds nebija mērķis. Ideālā gadījumā cilvēks dodas pie gastroenterologa vai uztura speciālista, lai noskaidrotu, kā mikrobiomu uzlabot (tikai pirmajiem 500 dalībniekiem motivēšanai piedalīties tika sniegtas bezmaksas uztura speciālista atbildes par aizpildītajām trīs dienu uztura dienasgrāmatām). Un pēc dzīvesveida pārmaiņām var atkārtoti veikt analīzes, ja gribas uzskatāmus pierādījumus.
Drīzāk jau būs mainījusies pašsajūta. Tātad mērķis ir ar pētījumu palīdzēt laicīgi paredzēt saslimšanu un to novērst vai aizkavēt. Mēs veidojam arī grafiku ar punktu mākoņiem, kuros katrs punkts apzīmē noteiktu dalībnieku. Nākamais mērķis, kad būsim noslēguši projekta pirmo fāzi, būtu punktus iekrāsot atkarībā no pieejamās informācijas, piemēram, diabēta mākonis, zarnu trakta saslimšanas mākonis u. c. Un cilvēks, kurš ir relatīvi vesels, var redzēt, vai viņa mikrobioms ir veseliem cilvēkiem raksturīgajā zonā vai bīstami tuvojas, piemēram, diabēta mākonim. Pirmajā projekta fāzē plānots iesaistīt tūkstoti Latvijas iedzīvotāju, esam tuvu šim skaitlim, taču joprojām var projektā pieteikties''. Šobrīd ir apkopoti rezultāti par pirmajiem 500 dalībniekiem un redzams, kādas ir biežāk sastopamās baktērijas populācijā. Jāpiebilst, ka mikrobioms atšķiras ģeogrāfiski, to ietekmē ne tikai uzturs, bet arī apkārtējās vides, notekūdeņu u. tml. ārējās vides mikrobioms.

Pasaulē jau ir daudz pētījumu, kas apliecina mikrobioma saistību ar veselību. ''Secināms – mikrobioms ir saistīts ar visām hroniskajām slimībām – diabētu, sirds, neiroloģiskajām slimībām, artrītu, audzējiem... Izslēgt varētu reto slimību gadījumus, kur skaidrs cits iemesls. Konstants iekaisums, par ko ir atbildīgs ilgstošs mikrobioma disbalanss, bojā daudzas orgānu sistēmas, tikai nav zināms, kurš orgāns cietīs vairāk,'' stāsta Kloviņš. Protams, zinātniekus un ārstus interesē, kā ar mikrobioma izmaiņām cilvēkiem palīdzēt. Interesanti ir arī pētījumi, kas liecina – depresijas un nopietnu psihisko slimību gadījumā ir izmainīts mikrobioms.

Pierādīts, ka mikrobioma izmaiņas galvenokārt ir paša cilvēka rokās. Nevis aptiekā. To viennozīmīgi apstiprina abi zinātnieki. ''Rekomendācijas ir vecās un garlaicīgās,'' pasmaida Elbere, ''ēst veselīgi, daudzveidīgi, pietiekami uzņemt šķiedrvielas un fermentētos produktus, kuros ir labās baktērijas. Dažādas šķiedrvielas ir augļos (tie ēdami ar miziņu, ja tā ir ēdama), dārzeņos, savukārt ķiplokos un sīpolos ir dažādi prebiotiskie savienojumi – tādi, kas ''garšo'' labajām baktērijām. Kloviņš noslēdz: ''Ir pierādījumi, ka daudzu slimību gadījumā, ja mainām mikrobiomu, tas var būt efektīvāk nekā medikamentu lietošana.''

Visu rakstu lasiet portāla delfi.lv  2021. gada 15. decembra publikācijā.

Par ''Anti-Aging Institute'' piedalīšanos projektā un iespēju tajā iesaistīties uzziniet šeit >>