Tikt vaļā no liekajiem kilogramiem

Pētot metodes efektus uz cilvēkiem, apstiprinājās, ka patiešām - ja noteiktu stundu skaitu diennaktī no ēšanas atturamies, tiek iedarbināta virkne fizioloģisku un veselībai labvēlīgu procesu. Skaidro "Anti - Aging Institute"  gastroenteroloģe, Dr. Vita Skuja

Organisms "apēd" taukus pats

Turpinot pētīt metodes efektus uz cilvēkiem, apstiprinājās, ka patiešām - ja noteiktu stundu skaitu diennaktī no ēšanas atturamies, tiek iedarbināta virkne fizioloģisku un veselībai labvēlīgu procesu. Organisms sākumā izmanto asinīs un audos esošo glikozi un glikogēnu, bet pakāpeniski enerģijas ieguvei sāk izmantot citu „kurināmo” - taukus. „Brīdī, kad tiek ierobežota kaloriju uzņemšana, šūnas aktivizē pavisam citus vielmaiņas ceļus, kas vienlaikus nodrošina iekšējos aizsardzības mehānismus pret stresu (oksidatīvo, metabolo un išēmisko), un organisms pats sev palīdz salabot šūnas un to struktūras, kas bijušas bojātas. Tas diemžēl nav iespējams, ja ēdam vairākas reizes dienā. Nemitīgi uzņemot ēdienu, šūnas ir pārlieku aizņemtas ar ēdiena pārstrādāšanu, tām neatliek laika uzlabot, saremontēt pašām sevi,” procesu skaidro interniste Vita Skuja.

Uzlabot atmiņu

Dažos pētījumos pierādīts, ka, atturoties no ēdiena noteiktu stundu skaitu diennaktī, var sasniegt uzlabojumus arī tādu slimību ārstēšanā kā astma, artrīts un multiplā skleroze. „Ja ievēro pārtraukto badošanos pirms plānotas operācijas, tas var samazināt audu bojājumu risku, iekaisumu un tādējādi arī uzlabot ķirurģiskās procedūras iznākumu,” saka ārste Vita Skuja. Ir vēl kāds būtisks ieguvums - ievērojot pārtraukto badošanos, ne tikai uzlabojas kognitīvās spējas, bet tas ir veids, kā attālināt neirodeģeneratīvas saslimšanas. „Arī pusmūžā vēl nav par vēlu samazināt ikdienā uzņemto kaloriju daudzumu, lai ne tikai palielinātu neironu stresa rezistenci, bet mazinātu risku saslimt ar insultu, Alcheimera vai Pārkinsona slimībām. Pārtrauktās badošanās laikā uzlabojas atmiņa, jo samazinās iekaisums nervu šūnās un smadzenēs, tāpēc šo uztura režīmu var ieteikt arī gados vecākiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar atmiņu. Diemžēl daudzi nespēj ilgi turēties pie šāda ēšanas režīma, tāpēc zinātnieki strādā, lai radītu medikamentus, kas varētu organismā panākt tos pašus vielmaiņas efektus, ko 16:8 režīma ievērošana. Taču jau šobrīd zināms, ka ar medikamentiem, visticamāk, neizdosies sasniegt tik labus rezultātus,” piebilst Vita Skuja.

KAS NOTIEK, KAD NEĒDAM?

TIKKO PĒC MALTĪTES...

• Glikoze, ko uzņemam ar ogļhidrātiem, un taukskābes ir divi galvenie šūnu enerģijas avoti.
• Ēšanas laikā paaugstinās insulīns, tas ļauj glikozei nonākt šūnās, un tā tiek izmantota enerģijas radīšanai. Tauki tiek noglabāti taukšūnās triglicerīdu veidā.

PĒC 4-5 STUNDĀM...

• Glikoze tūlīt pēc ēšanas tiek vai nu uzreiz izmantota, vai sāk uzkrāties aknās kā glikogēns. Kad kopš pēdējās maltītes pagājušas 4-5 stundas, organisms enerģiju sāk iegūt no aknās noglabātās glikozes. Ar enerģiju no glikogēna rezervēm pietiek līdz pat 24 stundām.

PĒC 8-12 STUNDĀM...

• Ja neēdam vismaz 12 stundas, par galveno enerģijas avotu kļūst tauku šūnas. Trigliceridi tauku šūnās tiek sašķelti, rodas taukskābes un glicerīns, ko tālāk izmanto enerģijai un sintētiskajiem procesiem. Savukārt aknas šīs taukskābes izmanto enerģijas ieguvei un kā blakusprodukts rodas ketonvielas. 

AR BADOŠANOS JOKOT NEDRĪKST:

• bērni un pusaudži;
• grūtnieces;
• ar krūti barojošas māmiņas;
• hronisku slimību, piemēram, aknu cirozes, slimnieki, kuriem jāēd regulāri nelielām porcijām;
• ja ir nepietiekams svars vai bijuši ēšanas traucējumi (anoreksija, bulīmija);
• cilvēki, kuri sirgst ar celiakiju un ikdienā spiesti uzņemt ierobežotu uzturu;
• ja ir anēmija jeb mazasinība;
• ja ir gastroezofageālā atviļņa slimība, gastrīts, kuņģa čūla.

VĒDERAM NEKAITĒS. JA MALTĪTES BŪS PĀRDOMĀTAS

Stāsta gastroenteroloģe un interniste VITA SKUJA

Vai savam kuņģim jāpasniedz balva, dodot iespēju gremošanas traktam atpūsties no smagā pārtikas pārstrādes darba? „Kāpēc ne?” saka gastroenteroloģe Vita Skuja, bet brīdina, ka pārtraukto badošanos neiesaka, ja ir kuņģa čūla, divpadsmitpirkstu zarnas iekaisums vai, piemēram, atviļņa slimība.

„Protams, pārtrauktā gavēņa mērķis nav iztukšot zarnu traktu, bet iedarbināt citu vielmaiņas mehānismu, kas liktu šūnām enerģiju gūt nevis no glikozes, bet taukiem. Ja ievērojam pārtrauktā gavēņa variantu 16:8, ar 16 stundām nebūs gana, lai gremošanas trakts pilnībā iztukšotos. Ēdienam ir nepieciešamas 6-8 stundas, lai tas izietu caur kuņģi un tievo zarnu, bet kopumā nepieciešams līdz pat 36 stundām, līdz ēdiens pilnībā tiek pārstrādāts un izvadīts no organisma. Taču, ja vēlaties pamēģināt pārtraukto badošanos, laikā, kad ēst ir atļauts, rūpīgāk piedomājiet pie tā, lai maltītes būtu sabalansētas, vitamīniem un minerālvielām bagātas. Šajās stundās nedrīkst pārtikt tikai no salātlapām vai gluži otrādi -pārēsties saldumus vai sāļos našķus. Organismam joprojām nepieciešamas visas uzturvielu grupas - gan labie tauki, gan olbaltumvielas, gan saliktie pilngraudu ogļhidrāti. Nedrīkst aizmirst arī par šķiedrvielām - ja tās neuzņemsim, var sākties aizcietējumi. Lai gan daudz dzirdēts par badošanās kūrēm un žultsakmeņu rašanos, šī likumsakarība nav pārliecinoši pierādīta. Drīzāk maltītes, kurās būs pārāk maz veselīgo tauku, būs tās, kas samazina žults izdali, radot stāži žultspūslī, veicinot žultsakmeņu veidošanos.

PATURI PRĀTĀ, JA UZSĀC PĀRTRAUKTO BADOŠANOS:

• ja parādās sāpes vēderā, dedzināšana kuņģī, slikta dūša, vemšana, aizcietējumi, neiziet vēders, noteikti jākonsultējas ar ārstu un jāsaprot, vai pārtraukto badošanos ir droši turpināt;
• ja ir nosliece uz atviļņa slimību, šāds uztura režīms var problēmu paasināt;
• lietojot pretsāpju medikamentus vai esot inficētam ar helikobaktēriju un uzsākot pārtraukto badošanos, tas var likt paasināties čūlas slimībai, gastrītam, duodenītam.

Vairāk lasiet žurnāla "Veselība" 2020.gada decembra izdevumā