Kas zināms par zarnu mikrobiotu?

Par mikrobiotu (mikrobiomu) dēvē visu to mikroorganismu kopumu, kas normāli dzīvo mūsu zarnās, un runa ir par baktērijām, sēnēm un vīrusiem (tie nav parazīti, kurus vajadzētu izdzīt!). Mikrobiota sver ap 2–3 kilogramiem, un to vajadzētu uztvert kā atsevišķu orgānu. Žurnāla ''100 Labi Padomi'' lasītājiem skaidro dr. Vita Skuja (interniste, specializējas gastroenteroloģijā). 

Daļa mikrobiota (divas trešdaļas) visiem cilvēkiem ir vienāda, bet pārējā – individuāli atšķirīga. Šim kopumam ir cieša saistība ar slimībām, piemēram, metabolajām (liekais svars, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens), kad tajā ir notikušas izmaiņas. Pastāv arī abpusēja ietekme – gan mikrobiota atsaucas uz slimību, gan slimība – uz mikrobiotu. Ja atbrīvosimies no liekā svara, mikrobiota uzlabosies. Pētījumos par mikrobiotas saistību ar hronisku depresiju, šizofrēniju, Alcheimera slimību ir konstatēts, ka pacientiem, kuriem līdz tam nekāda ārstēšana nav palīdzējusi, veselības stāvokli varētu uzlabot ar mikrobiotas palīdzību.

 

Kā varam ietekmēt savu mikrobiotu?

• Pirmkārt, rūpējoties par to, ko ēdam, – mikrobiotai patīk viss, kas ir veselīgs, bet nepatīk tauki, sarkanā gaļa, saldumi utt.
• Otrkārt, varam lietot prebiotikas – šķiedrvielas, kas atrodas dārzeņos, pilngraudu produktos, skābētos produktos un kalpo par ēdienu labajām baktērijām.
• Treškārt, varam lietot probiotikas jeb labās baktērijas.
• Ceturtkārt, varam lietot preparātus (ja nepieciešams), kas selektīvi nogalina sliktās baktērijas, bet saglabā labās.
• Piektkārt, pastāv arī radikāla metode – fēču mikrobiotas transplantācija (to gan veic tikai īpašas infekcijas gadījumos).

Kā zināt, vai ar mikrobiotu viss kārtībā?

Viens no veidiem, kā var labi noteikt mikrobiotas funkciju, ir elptesti. Tādējādi pārbauda, vai zarnu mikrobiota tiek galā ar visiem cukuriem (glikozi, fruktozi, laktozi, saharozi, maltozi, galaktozi), vai baktērijas atrodas pareizajā zarnas posmā, piemēram, vai no resnās zarnas tās nav pārvietojušās uz tievo un nerada nevēlamus simptomus.

Iespējams veikt arī baktēriju ģenētiskā materiāla noteikšanu (16S rRNS un metagenome sekvencēšana), šīs metodes gan vairāk tiek izmantotas zinātniskos nolūkos.

Lai tiktu skaidrībā par savu mikrobiotu, jāiet pie gastroenterologa, kas specializējas mikrobiotā. Ārsts uzklausīs, izjautās, ņems vērā dzimumu, vecumu, paša un radinieku slimības, analīžu un citu izmeklējumu rezultātus, lai saprastu, kā strādā cilvēka iekšējie orgāni, kā pārstrādājas uzturvielas, vai nav helikobaktērijas, pārtikas alerģijas, laktozes, glutēna nepanesības, kādi ir iekaisuma rādītāji.

Ja ir kāds disbalanss, vispirms jāsakārto sava diēta, pievēršot arī uzmanību prebiotikām, probiotikām un visiem citiem faktoriem. Ja būs nepieciešams, ārsts ieteiks ārstēšanu.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''100 Labi Padomi'' 2020. gada februāra numurā.