Veselības atslēga Tevī – elptesti precīzai diagnostikai

Par mikrobiotas nozīmi tiek runāts arvien vairāk un plašāk. Šis zarnu mikroorganismu kopums, kas mijiedarbojas savstarpēji un ar pārējo organismu, ietekmē cilvēka kopējo veselības stāvokli un metabolo procesu norisi. Mikrobiota reaģē gan uz dažādām slimībām, gan zāļu iedarbību, uzturu, dzīvesveidu, svaru un citiem ārējiem faktoriem. Savukārt traucējumi mikrobiotas funkcijās var kļūt par pamatu nopietnām veselības problēmām. Pārliecināties par mikrobiotas stāvokli iespējams ar elptestu palīdzību. 

Uzticams rezultāts

Ūdeņraža un metāna elptests zarnu un mikrobiotas funkcijas noteikšanai no citiem līdzīgiem testiem atšķiras ar maksimālu precizitāti. Visbiežāk izmantotie elptesti analizē tikai ūdeņraža rādītājus izelpā, savukārt Anti-Aging Institute pieejamais elptests ļauj analizēt vēl vienu nozīmīgu rādītāju - metāna līmeni. Šis papildus rādītājs un CO2 korekcijas iespēja konkrēto elptestu padara par vienu no uzticamākajām zarnu mikrobiotas funkcijas diagnostikas metodēm. 

Elptestu ieteicams veikt, ja novērojami ieilguši vai periodiski simptomi:

• vēdera pūšanās, 
• vēdera izejas pārmaiņas (šķidra vēdera izeja vai aizcietējumi), 
• vēdera sāpes.

Simptomu un šaubu gadījumā, pacientam pirmkārt jākonsultējas ar gastroenterologu, lai noskaidrotu vai simptomi nenorāda uz iekaisīga rakstura slimībām vai pirmsvēža stāvokļiem. 

Ar elptestu tiek noteikti šādi stāvokļi:

• tievās zarnas baktēriju pāraugšanas sindroms (SIBO) - kad baktērijas no resnās zarnas, kas ir to dabīgā vide, zarnu motilitātes traucējumu vai zāļu ietekmē, sāk pārvietoties un funkcionēt tievajā zarnā. Tievajā zarnā baktērijas vairs nepilda savas labvēlīgās funkcijas, un izraisa augstākminētos simptomus,
• zarnu tranzīta laiks - periods, cik ātri pacienta uzņemtais ēdiens veic pilnu gremošanas ciklu,
• laktozes nepanesība vai intolerance,
• citu cukuru (glikoze, fruktoze, saharoze, polioli) uzsūkšanās traucējumus un nepanesība - organisma nespēja sagremot konkrēto cukuru saturošo pārtiku.

! Visbiežāk sastopamā ir laktozes nepanesība vai intolerance, kuras noteikšanai tiek izmantots ūdeņraža un metāna elptests zarnu mikrobiotas funkcijas noteikšanai - t.s. laktotests.

Tiek izšķirti trīs laktozes nepanesība veidi:

1.    primārā laktozes nepanesība - ģenētiski noteikta laktozes nepanesība, kuru iespējams noteikt veicot arī ģenētisko testu,
2.    sekundārā laktozes nepanesība - kad tievo zarnu slimības (piem. celiakijas gadījumā) dēļ tiek noārdītas zarnu bārkstiņas, kā rezultātā rodas arī laktozes nepanesība,
3.    laktozes nepanesība mikrobiotas pārmaiņu rezultātā - tiek traucēs pareizs cukuru šķelšanas process zarnās.

Laktotesta norise

Elptests sākas ar gastroenterologa konsultāciju - gan pirms testa, lai noteiktu izmeklējuma specifiku, gan pēc testa, rezultātu analīzei.

Dienu pirms elptesta pacients:

• nedrīkst ēst saliktos ogļhidrātus (pilngraudu produktus, augļus un dārzeņus lielā apjomā, dažādas putras), lietot alkoholu,
• nedrīkst nodarboties ar izteikti augstas intensitātes fiziskām aktivitātēm.

Elptesta dienā:

• pacientam jāiztīra zobi un jāizskalo mutes dobums ar tam paredzētu dezinficējošu līdzekli.
• pacients nedrīkst ēst, smēķēt, košļāt košļājamo gumiju un lietot citus mentolu saturošus produktus.
• testu var veikt 2h pēc zobu tīrīšanas,
• testa laikā nedrīkst gulēt un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm,

Elptests zarnu mikrobiotas funkcijas noteikšanai aizņem 2,5-3h. Testa sākumā pacients izdzer speciāli sagatavotu cukura šķīdumu. Pēc 15 minūtēm tiek veikti pirmie metāna un ūdeņraža līmeņa mērījumi izelpā. Atkārtoti mērījumi tiek veikti ik pa 15 līdz 30 minūtēm. Testa laikā pacients tiek aicināts īpaši pievērst uzmanību savai pašsajūtai, simptomiem un organisma reakcijām. Ja nepieciešams, testa laikā pacients var lietderīgi izmantot laiku un veikt konsultācijas pie citiem ārstiem un speciālistiem.